kriukšēt
kriukšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kriukšu | kriukšam | kriukšēju | kriukšējām | kriukšēšu | kriukšēsim |
| 2. pers. | kriukši | kriukšat | kriukšēji | kriukšējāt | kriukšēsi | kriukšēsiet, kriukšēsit |
| 3. pers. | kriukš | kriukšēja | kriukšēs | |||
Pavēles izteiksme: kriukši (vsk. 2. pers.), kriukšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kriukšot (tag.), kriukšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kriukšētu
Vajadzības izteiksme: jākriukš
Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kamēr es tā pie sevis domāju, turpinot džogingot uz māju pusi, atskan " kriukš".
- Kriukš" bija tā pavisam nepatīkamā skaņa, kuru izraisīja adatas nolūžana brīdī kad tā iesprūda manā zolē.
- Kriukš pa krami, un gaiļa dziesmēna nodziedāta.
- Kriukš, nost to!
- Nenociešos līdz mašīnai un turpat tirgū ieslidinu roku maisiņā, lai pēc brīža ar skaļu " kriukš!"