kakācis
kakācis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kakācis | kakāči |
| Ģen. | kakāča | kakāču |
| Dat. | kakācim | kakāčiem |
| Akuz. | kakāci | kakāčus |
| Lok. | kakācī | kakāčos |
1.Akācija.
2.Cingulis, zemes pika (parasti sakaltusi).
Avoti: EH, ME