knauķis2
knauķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | knauķis | knauķi |
Ģen. | knauķa | knauķu |
Dat. | knauķim | knauķiem |
Akuz. | knauķi | knauķus |
Lok. | knauķī | knauķos |
1.Pirksta kauls liekumā.
2.Sakaltis maizes gabals.
3.Izkapts rokturis.
4.Siena nešanai paredzēts virves galā piesiets koka gabals.
Avoti: LE, TlV, ME, VeAT
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu biedrībai " Knīpām un Knauķiem"
- Knīpu un Knauķu" fenomenu raksturo vairākas paliekošas tradīcijas un principi.
- Kāds tādam desmit gadu vecam knauķim varētu būt pamats mani neieredzēt?
- Biedrības " Knīpām un Knauķiem" sabiedriskā labuma darbības veidi:
- Darbība norisinās pasaku pilsētā, kurā dzīvo knīpas un knauķi.