žūt
žūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | žūstu | žūstam | žuvu | žuvām | žūšu | žūsim |
| 2. pers. | žūsti | žūstat | žuvi | žuvāt | žūsi | žūsiet, žūsit |
| 3. pers. | žūst | žuva | žūs | |||
Pavēles izteiksme: žūsti (vsk. 2. pers.), žūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: žūstot (tag.), žūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: žūtu
Vajadzības izteiksme: jāžūst
1.Kļūt tādam, kam (piemēram, gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem).
1.1.Kļūt tādam, kam (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbībā) zūd parastais mitrums (par muti, kaklu).
1.2.Zūdot mitrumam, cietēt (par vielām).
1.3.Siltuma iedarbībā kļūt tādam, kurā iztvaiko šķidrums (par ūdenstilpi, trauku).
2.Tvaikot, garot (par šķidrumu, mitrumu).
2.1.apvidvārds Tikt izdzertam.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- tavu laimi-lavas tuvumā drēbes no karstuma sāka žūt un varēja sasildīties.
- Vēl kāda būtiska priekšrocība - žūstot masa nerada telpā nepatīkamas smakas.
- Jo smagāks un biezāks būs apģērbs, jo ilgāk tas žūs.
- Senos laikos uz mūra uzklāja samitrinātu maisaudumu un tad ļāva žūt.
- Turklāt tie nebūs salikti kaudzē, kā rezultātā tie vieglāk žūs.