kulons2
kulons vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kulons | kuloni |
| Ģen. | kulona | kulonu |
| Dat. | kulonam | kuloniem |
| Akuz. | kulonu | kulonus |
| Lok. | kulonā | kulonos |
Kaklarota – ķēdītē (arī dekoratīvā auklā, metāla stīpā) pakārts, piemēram, dārgakmens (dārgakmeņi), pusdārgakmens (pusdārgakmeņi).
PiemēriSmagas rokassprādzes, lieli auskari, kuloni un krelles.
- Smagas rokassprādzes, lieli auskari, kuloni un krelles.
- Tur bija izcilas piespraudes, auskari, grezni kuloni un rokassprādzes.
- Tā laikā krietni iereibis pasažieris otram vīrietim norāvis ķēdīti ar kulonu.
- Granāti var tikt iekļauti gan auskaru, gan gredzenu dizainā, kā arī romantiskos kulonos.
Avoti: LLVV, T
Piemēri valodas korpusos:šeit