triglifs
triglifs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: arhitektūraLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | triglifs | triglifi |
| Ģen. | triglifa | triglifu |
| Dat. | triglifam | triglifiem |
| Akuz. | triglifu | triglifus |
| Lok. | triglifā | triglifos |
Rievota vertikāla taisnstūrveida akmens plātne (doriskā ordera frīzē).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sienas grezno dentikuliem rotātā dzega un triglifiem dekorētā frīze.
- Klasicisma stilistikai raksturīgā triglifa josliņa gar griestiem.
- Altāris ar triglifiem un metopām, kas atrodas tempļa austrumu daļā, ir raksturīgs korintiešu arhitektūrai ziemeļaustrumu Peloponēsā.
- Īpaši greznu baznīcu padara dekoratīvi piesātinātā austrumu fasāde, kuru izceļ ieejas portāls, pilastri ar arhitrāvu, ar dentikuliem rotātā dzega un frontons, triglifiem dekorētā frīze, logu un nišu kārtojums divos stāvos.
- Doriskajā orderī frīzes josla tika veidota ar triglifu un metopu miju.