nefrīts2
nefrīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: mineraloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nefrīts | nefrīti |
| Ģen. | nefrīta | nefrītu |
| Dat. | nefrītam | nefrītiem |
| Akuz. | nefrītu | nefrītus |
| Lok. | nefrītā | nefrītos |
Pelēks vai zaļš minerāls, pusdārgakmens, blīvs, slēptšķiedrains amfibolu paveids, kam senatnē piedēvēja nieru slimības ārstējošas īpašības, labi pulējams, izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem.
Stabili vārdu savienojumiNefrīta imperators.
- Nefrīta imperators vārdkoptermins; joma: reliģija — ķīniešu mitoloģijā — dievišķs debesu valdnieks, saukts arī par Juihuanu, kura kultā saplūduši daoisma un budisma elementi; augstākā daoistu dievība, kas izcilu stāvokli ieguva ap 10 gs., valdīja pār dzīvību un nāvi un uzraudzīja cilvēku rīcību
Avoti: LLVV, ZTV, R1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņi izmantoja arī citus dārgakmeņus, piemēram, obsidiānu un nefrītu.
- Viņas spurainie mati sniedzas nedaudz pāri ar nefrītu izrotātajām ausu ļipiņām.
- Dažkārt − bet ne visiem − piedāvāja nefrīta un ametista skulptūras.
- Patoģenētiski iedala obstruktīvus, neobstruktīvus un ārstniecības preparātu inducētus nefrītus.
- Un mani atvaino, ja vari, kad liegi skaršos klāt ar sūkli tavam nefrītam.