ķērājs
Lietojuma biežums :
ķērājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
ķērāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Darītājs → ķert.
2.Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku gūstīšanu.
3.vīriešu dzimte Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens, sēklis u. tml., kas traucē zvejošanu, braukšanu pa ūdeņiem.
Stabili vārdu savienojumiKā vēja ķērājs. Zaldātu ķērāji.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri