ķert
ķert 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ķeru | ķeram | ķēru | ķērām | ķeršu | ķersim |
| 2. pers. | ķer | ķerat | ķēri | ķērāt | ķersi | ķersiet, ķersit |
| 3. pers. | ķer | ķēra | ķers | |||
Pavēles izteiksme: ķer (vsk. 2. pers.), ķeriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ķerot (tag.), ķeršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ķertu
Vajadzības izteiksme: jāķer
1.transitīvs Strauji tvert, ņemt.
1.1.Strauji raut (ar lūpām, zobiem), kampt (par dzīvniekiem).
1.2.intransitīvs Kost (kādam) – parasti par suni.
1.3.Aizgūtnēm ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
1.4.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Pirkt, iegādāt, arī ņemt (ko) alkatīgi bez izvēles, arī bez vajadzības.
2.intransitīvs Strauji skart.
2.1.Strauji virzīt (kur) roku, lai ko izņemtu, izvilktu.
3.transitīvs Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
Stabili vārdu savienojumiĶert liesmas; ķert uguni. Ķert rokā; ķert ciet.
- Ķert liesmas; ķert uguni idioma — viegli aizdegties
- Ķert rokā; ķert ciet kolokācija — 1. Gūstīt2. Censties panākt, notvert
- Ķert vīriešus; ķert preciniekus; ķert puišus sarunvaloda, frazēma — Meklēt vīrieti, lai iepazītos, veidotu attiecības
3.1.Gūstīt (kādu); vajāt, tvarstīt, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
3.2.Ar rokām vai ierīcēm gūstīt (dzīvniekus), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (tos) iznīcinātu.
3.3.Medīt (par dzīvniekiem).
4.transitīvs; parasti formā: trešā persona Trāpīt (piemēram, par sitienu, lodi, šāviņu).
4.1.pārnestā nozīmē Izraisīt ko nevēlamu, iedarboties nevēlami (piemēram, par notikumu, arī norisi, parādību dabā).
4.2.novecojis, pārnestā nozīmē Kļūt tādam, kam ir slimīgas izmaiņas (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
4.3.pārnestā nozīmē Izraisīt (kādā) pārdzīvojumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
5.sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: trešā persona Sniegties (līdz kādai vietai) – par zemes platību.
5.1.Būt iedalītam (no veselā).
6.sarunvaloda, transitīvs Gūt, dabūt.
Stabili vārdu savienojumi(Ne)ķert muļķus (arī muļķi). (Ne)ķert uz mušpapīra. Aukstums ķeras pie kauliem.
- (Ne)ķert muļķus (arī muļķi) sarunvaloda, frazēma — (ne)uzskatīt citus par muļķiem
- (Ne)ķert uz mušpapīra vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — (ne)izsmiet, (ne)zoboties, arī (ne)mānīt
- Aukstums ķeras pie kauliem; sals ķeras pie kauliem; aukstums ķer pie kauliem; sals ķer pie kauliem; vējš ķer pie kauliem frazēma — saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti
- Knikstiņus spēlēt; knikstiņus ķert — mest gaisā akmentiņus un tos noķert
- Ķert (arī grābt) no (zila) gaisa sarunvaloda — runāt, teikt ko nepamatotu
- Ķert (arī ķerties) pie rīkles (arī dziesmas) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu
- Ķert (tukšu) vēju idioma — 1. Veltīgi meklēt, gūstīt2. Veltīgi censties sasniegt, panākt, iegūt
- Ķert bļodā vēsturisks, idioma — vilkt lozes par iesaukšanu karadienestā
- Ķert uz vārda; ķert uz vārdiem; ķert pie vārda; ķert pie vārdiem sarunvaloda, frazeoloģisms — atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā
- Nezināt (arī nesaprast), ko ķert, ko grābt sarunvaloda — saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpēc parasti murdā ielidojušos sikspārņus vienlaikus ķēra ari ar rokas ķeramtīkliem.
- Bez salakām un ķīšiem ķēra vēl asaŗus, līdakas, zandartus.
- 12.3. suni neķer aiz jutīgām ķermeņa daļām, lai neradītu sāpes.
- Tā vietā, lai ķertu vēju, koncentrējieties uz savām iespējām.
- Ir jāķer dzīves skaistie brīži un jābauda, lai vai kas.