Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
nopucēt
nopucēt
1.apvidvārds Notīrīt (parasti ar suku); nospodrināt.
2.sarunvaloda Apēst.
Avoti: ĒiV, Žrg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Te tās amatnieciskā centībā nopucētas tā, ka atgādina plastiku vai gumiju,
  • Tagad visiem vajag dot tik nopucētus, nopulētus, gatavus un sakārtotus suņus,
  • – Ar putekļu slotiņu visu tik kārtīgi nopucēja.
  • Pa asfaltu nopucētās kurpēs lēni pastaigājās vīrieši un sievietes — bija redzamas tikai viņu kājas melnās uzvalkbiksēs vai caurspīdīgās zeķēs tērptas tievas un stiegrainas sieviešu potītes.
  • Nu vot, un sēžu un skatos uz tām mazajām spindzelītēm baltās kleitiņās, un viņas visas tik smukas, ka drebēt gribas, jā, visas nopucētas līdz pēdējam...