noprovēt
noprovēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noprovēju | noprovējam | noprovēju | noprovējām | noprovēšu | noprovēsim |
| 2. pers. | noprovē | noprovējat | noprovēji | noprovējāt | noprovēsi | noprovēsiet, noprovēsit |
| 3. pers. | noprovē | noprovēja | noprovēs | |||
Pavēles izteiksme: noprovē (vsk. 2. pers.), noprovējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noprovējot (tag.), noprovēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noprovētu
Vajadzības izteiksme: jānoprovē
2.Izmēģināt.
Avoti: ViV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Nu vai tad ciemiņi noprovēs arī manu darījumu?
- Vēlāk nolēmu, ka noteikti vajag arī kādu poļu aliņu noprovēt.
- Nesen kā soliste to noprovējusi pa īstam...
- noprovēs saldsūro ielu muzikantu darba tikumu.
- Viena versija, ko kādudien gribu noprovēt, pieder Yotam Ottolenghi.