nopūdelēt
nopūdelēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nopūdelēju | nopūdelējam | nopūdelēju | nopūdelējām | nopūdelēšu | nopūdelēsim |
| 2. pers. | nopūdelē | nopūdelējat | nopūdelēji | nopūdelējāt | nopūdelēsi | nopūdelēsiet, nopūdelēsit |
| 3. pers. | nopūdelē | nopūdelēja | nopūdelēs | |||
Pavēles izteiksme: nopūdelē (vsk. 2. pers.), nopūdelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nopūdelējot (tag.), nopūdelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nopūdelētu
Vajadzības izteiksme: jānopūdelē
1.Netrāpīt (mērķim); netrāpīt mērķī (parasti šāvienu).
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vakarā pie kamīna džentlmeņi pārrunāja, kāpēc un kā nopūdelējuši.
- Kā tu varēji nopūdelēt tik labu mērķi pārdesmit metru attālumā?
- Bakozi " nopūdelēja" tikai vienu, desmito šāvienu.
- Tas, ka viņi paši to saprata un iespēju " nenopūdelēja", ir abu līdz šim smagākā un vērtīgākā čempionu josta.
- Bendika pirmajā šaušanā bija nekļūdīga, bet otrajā, pieņemoties spēkā sniegputenim, divreiz " nopūdelēja", kas viņai maksāja vietu sešiniekā.