dīrāt
dīrāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dīrāju | dīrājam | dīrāju | dīrājām | dīrāšu | dīrāsim |
| 2. pers. | dīrā | dīrājat | dīrāji | dīrājāt | dīrāsi | dīrāsiet, dīrāsit |
| 3. pers. | dīrā | dīrāja | dīrās | |||
Pavēles izteiksme: dīrā (vsk. 2. pers.), dīrājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dīrājot (tag.), dīrāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dīrātu
Vajadzības izteiksme: jādīrā
1.Vilkt, atdalīt (ādu beigtam dzīvniekam).
2.Apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot ādu.
3.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot.
4.apvidvārds Pļaut ar izkapti veldrē sagūlušu labību.
Stabili vārdu savienojumiDīrāt tā kā ādu.
- Dīrāt tā kā ādu idioma — saka, ja jāpļauj pie zemes sagūlusi labība, siens u. tml.
Stabili vārdu savienojumiĀžus (retāk āzi) dīrāt (retāk kaut). Dīrāt ādu kādam; dīrāt septiņas ādas kādam.
- Āžus (retāk āzi) dīrāt (retāk kaut) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — vemt
- Dīrāt ādu kādam; dīrāt septiņas ādas kādam; nodīrāt ādu (septiņas ādas) kādam vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — 1. Nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot2. Nežēlīgi pārmācīt
- Dīrāt sesku idioma — bezdēt; piesmakot gaisu
- Ģērēt ādu; dīrāt ādu vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — sist, fiziski izrēķināties
- Plēst (noplēst, dīrāt, ģērēt, maukt) septiņas (divas, trīs, septiņas, desmit u. tml.) ādas (kādam, no kāda) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — ļoti nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot
Avoti: LLVV, KnG, Žrg, RB, Lfv
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet cik briesmīgi toreiz septembra vējš tos plēsa un dīrāja dzīvus!
- Ko tas Frīdis tur dīrā, vecāmamma nodomā un iet skatīties.
- Latviešu viesstrādnieki, pārsvarā no Kurzemes, uz turieni devās dīrāt ūdeles.
- un viņš ir pliks ar cepuri galvā un dīrā lāci.
- Pamežs vaidēja un ņerkstēja, it kā to kāds dīrātu, vai reizēm tikai drūmi un klusi šņāca, kad vējš apmetās otrādi.