ieķert
Lietojuma biežums :
ieķert 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Strauji ievirzīt (kur iekšā roku), lai satvertu.
1.1.intransitīvs
1.2.intransitīvs Ieskrāpēt, viegli iekost (parasti par dzīvniekiem).
2.Strauji satvert, saņemt.
3.sarunvaloda Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu); strauji, arī steigā nedaudz ieēst.
3.1.intransitīvs
4.apvidvārds Noķert (zivi).
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri