ieknābāt
ieknābāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieknābāju | ieknābājam | ieknābāju | ieknābājām | ieknābāšu | ieknābāsim |
| 2. pers. | ieknābā | ieknābājat | ieknābāji | ieknābājāt | ieknābāsi | ieknābāsiet, ieknābāsit |
| 3. pers. | ieknābā | ieknābāja | ieknābās | |||
Pavēles izteiksme: ieknābā (vsk. 2. pers.), ieknābājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieknābājot (tag.), ieknābāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieknābātu
Vajadzības izteiksme: jāieknābā
1.Knābājot ieēst.
1.1.sarunvaloda Ļoti maz ieēst (par cilvēku).
2.parasti formā: trešā persona Mazliet, arī vietumis saknābāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Lai izjustu pilsētas īsto garšu, ir kaut kas jāieknābā.
- Lai kuņģis barību varētu samalt, vistām ir pa brīdim jāieknābā mazi akmentiņi.
- Ja neviens neskatījās, gaļu atdevu sunim, mazliet ieknābāju salātus, bet pārējais tika nolaists tualetes podā.
- Fon Strauss bija aizgājis mājās, un Krillebergas jaunkundze, nedaudz ieknābājusi lāceņu krēmu, bija devusies uz savu numuru.
- Ja vēlies sātīgi paēst, tāda iespēja pastāv, ja tikai ieknābāt — apmierinies ar dažiem uz iesmiņa uzspraustiem kumosiem.