ieknābt
ieknābt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieknābju | ieknābjam | ieknābu | ieknābām | ieknābšu | ieknābsim |
| 2. pers. | ieknāb | ieknābjat | ieknābi | ieknābāt | ieknābsi | ieknābsiet, ieknābsit |
| 3. pers. | ieknābj | ieknāba | ieknābs | |||
Pavēles izteiksme: ieknāb (vsk. 2. pers.), ieknābiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieknābjot (tag.), ieknābšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieknābtu
Vajadzības izteiksme: jāieknābj
Ar knābi iecirst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču strazds dusmīgi ieknābj viņai pirkstā un nedomā nekur lidot.
- Ugunsdzēsējam izdevās izvilkt putnu, kas tomēr iemanījās vairākas reizes sāpīgi ieknābt savam glābējam.
- Čiepiņa mēģina gūt virsroku ieknābjot, bet, neko nepanākusi, aizvainota nolien maliņā.
- Otrs inficēšanās veids – ja putns ieknābj.
- Ja ieknābs tajā kunkulī, ieknābs.