ieknābt
ieknābt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieknābju | ieknābjam | ieknābu | ieknābām | ieknābšu | ieknābsim |
| 2. pers. | ieknāb | ieknābjat | ieknābi | ieknābāt | ieknābsi | ieknābsiet, ieknābsit |
| 3. pers. | ieknābj | ieknāba | ieknābs | |||
Pavēles izteiksme: ieknāb (vsk. 2. pers.), ieknābiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieknābjot (tag.), ieknābšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieknābtu
Vajadzības izteiksme: jāieknābj
Ar knābi iecirst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri:Korpusa piemēri:
- Viņa ieknāba man plecā.
- Ja tā ir taisnība, ka viņš ēd no rokas, tad tikpat labi sabiedēts var ieknābt, un bērns var gūt traumu.
- Mazpilsētā mājas ir trīs reizes lētākas nekā Čikāgā; personas vārds ir visnotaļ nozīmīgs; advokāti kā kraukļi nesēž uz katra zara, lai novērotu, kuram kādā mirklī visvieglāk kārtīgi ieknābt; dzīves temps ir rāms un nesaspringts, un tas, protams, ietekmē cilvēku savstarpējās attiecības.
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.