iztēst
iztēst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iztēšu | iztēšam | iztēsu | iztēsām | iztēsīšu | iztēsīsim |
| 2. pers. | iztēs | iztēšat | iztēsi | iztēsāt | iztēsīsi | iztēsīsiet, iztēsīsit |
| 3. pers. | iztēš | iztēsa | iztēsīs | |||
Pavēles izteiksme: iztēs (vsk. 2. pers.), iztēsiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iztēšot (tag.), iztēsīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iztēstu
Vajadzības izteiksme: jāiztēš
Tēšot izgatavot (priekšmetu, tā daļu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No koka stumbeņa iztēstais Melānijas tēls radīts viņas dzimtās Sevnicas pievārtē.
- Vispirms izveido ārpuses formu, iztēš laivu tādu, kā vajag.
- cik pamatīgas lietas no koka var iztēst pats ar savām rokām,
- kas tapusi no šeit izzāģētiem un ar cirvi iztēstiem baļķiem.
- Seja kā no vecas freskas, kā no granīta iztēsta — muskuļu puni ap muti, pazema piere, ciets skatiens.