iztērzēties
Lietojuma biežums :
iztērzēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iztērzējos | iztērzējamies | iztērzējos | iztērzējāmies | iztērzēšos | iztērzēsimies |
| 2. pers. | iztērzējies | iztērzējaties | iztērzējies | iztērzējāties | iztērzēsies | iztērzēsieties, iztērzēsities |
| 3. pers. | iztērzējas | iztērzējās | iztērzēsies | |||
Pavēles izteiksme: iztērzējies (vsk. 2. pers.), iztērzējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iztērzējoties (tag.), iztērzēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iztērzētos
Vajadzības izteiksme: jāiztērzējas
Ilgāku laiku, daudz tērzēt.
Saistītās nozīmesizbubināties, izčaloties, izpļāpāties.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
izbubināties1 — Izrunāties.
izčaloties1 — Izpļāpāties.
izpļāpāties1 — Ilgāku laiku, daudz pļāpāt; arī izrunāties (1).
izpasakoties1 — Izrunāties, izpļāpāties.
izrunāties3 — Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti veltīgi).
iztarkšķēties1 — Izrunāties (3).
iztērgāties1 — Ilgāku laiku, daudz tērgāt; izpļāpāties.
iztriekties1 — Ilgāku laiku, daudz jautri, skaļi sarunāties; izpļāpāties.
izčaukstēties1 — Izrunāties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai viņu rāj un spiež mācīties grāmatu, kad viņš tiešām ir aizskrējis tālāk no mājām, lai redzētu, kāda tur ir viņam aizliegtā pasaule aiz lielā vītolu žoga, kur tūlīt sākas varavīksnas pilis ar lielajiem varoņiem; lai soda, kad viņš vismaz ir krietni izskraidījies saulītē vai ņēmies pārgalvību kliegt pilnā kaklā dārza galā, vai pēc sirds patikas iztērzējies un izdzīvojies kopā ar kalpu bērniem, - to viņš saprot, tam tā jābūt, tas viss neklājas krietniem, izglītotiem bērniem, kungu bērniem; tiem klājas tikai paklausīt, staigāt tīrās biksītēs un lauzīt galvu grāmatā, to viņš zina, tas viņam teikts simtām reizēm, - Bet nu no visām nepieklājībām nau ne zvaņas: viņu rāj, galviņu neglauda, nesmejas, nestāsta - itin ne par ko!
- Ēst un dzert , un iztērzēties ,
- atradu DrN, uzpisos ar tērzēšanu, visādi iztērzējāmies, vēl tur kaut ko.
- Ir " robi", kuros " garais rublis" nāk, strādājot " kaut kā", bet citur ir jāstrādā, " galvu nepaceļot", ar lielu fizisko un garīgo spēku sasprindzinājumu, kad darba apstākļi vai sirdsapziņa neļauj " kafijot", iztērzēties un izpīpēties.