pačalot
Lietojuma biežums :
pačalot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Parunāties, patērzēt daudziem reizē; ātri, jautri parunāt, arī papļāpāt.
1.1.Pateikt, pavēstīt bez nopietna, dziļa satura; būt bez nopietna, dziļa satura (parasti par tekstu).
2.parasti formā: trešā persona Plūstot neilgu laiku, mazliet radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri