pielikums
Lietojuma biežums :
pielikums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
piel. saīsinājums
1.Tas, kas ir pielikts, pievienots (piemēram, darba algai, to palielinot); paveikta darbība, rezultāts → pielikt(4).
PiemēriPusducis policistu, kas ziemu bija pavadījuši, spēlējot šahu un pārspriežot gaidāmo algas pielikumu, vasaras sezonā kļuva par pilienu jūrā.
Tulkojumiaddition, increase.
1.1.Papildu lapa vai papildu lapu komplekts, kam ir noteikta tematika un ko parasti pievieno pie periodiska izdevuma, zinātniska darba, dokumenta; fails vai failu kopums, kas ir pievienots elektroniskā pasta vēstulei.
PiemēriMarts pabeidza pielikumu savai atskaitei un nosūtīja e-mail.
Tulkojumiappendix.
2.joma: valodniecība Teikuma palīgloceklis, kas piesaistīts lietvārdam (vai tā aizstājējam) kā raksturotājvārds, izteikts ar lietvārdu un saskan ar raksturojamo vārdu locījumā, parasti arī dzimtē un skaitlī.
PiemēriVisus savrupinājumus iedala: savrupināti apzīmētāji un apzīmētāja grupa, savrupināti apstākļi un apstākļa grupa, savrupināts pielikums un pielikuma grupa un divdabja teiciens.
Saistītās nozīmespalīgloceklis.
Stabili vārdu savienojumiPielikuma ģenitīvs.
Avoti: LLVV, VsV, MLVV, TWN, i1
Korpusa piemēri:šeit