pielīmēt1
pielīmēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pielīmēju | pielīmējam | pielīmēju | pielīmējām | pielīmēšu | pielīmēsim |
| 2. pers. | pielīmē | pielīmējat | pielīmēji | pielīmējāt | pielīmēsi | pielīmēsiet, pielīmēsit |
| 3. pers. | pielīmē | pielīmēja | pielīmēs | |||
Pavēles izteiksme: pielīmē (vsk. 2. pers.), pielīmējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pielīmējot (tag.), pielīmēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pielīmētu
Vajadzības izteiksme: jāpielīmē
Līmējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- a>tclipan 'pielīmēt' ( ME I 627).
- Uztaisi sev jaunu vizītkarti, kuru pielīmē pie griestiem virs gultas.
- Nosmērē ar līmi arī galējo malu un pielīmē to pie glāzes.
- Pulējums saskrāpējas, pēkšņi ieraugi, ka tie nagi ir pielīmēti...
- Kad materiāli sagatavoti, ar karstlīmi pie lociņa pielīmē metāla sieta gabaliņu.