pielikums
pielikums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | pielikums | pielikumi |
Ģen. | pielikuma | pielikumu |
Dat. | pielikumam | pielikumiem |
Akuz. | pielikumu | pielikumus |
Lok. | pielikumā | pielikumos |
piel. saīsinājums
1.Tas, kas ir pielikts, pievienots (piemēram, darba algai, to palielinot); paveikta darbība, rezultāts → pielikt(4).
PiemēriPusducis policistu, kas ziemu bija pavadījuši, spēlējot šahu un pārspriežot gaidāmo algas pielikumu, vasaras sezonā kļuva par pilienu jūrā.
- Pusducis policistu, kas ziemu bija pavadījuši, spēlējot šahu un pārspriežot gaidāmo algas pielikumu, vasaras sezonā kļuva par pilienu jūrā.
1.1.Papildu lapa vai papildu lapu komplekts, kam ir noteikta tematika un ko parasti pievieno pie periodiska izdevuma, zinātniska darba, dokumenta; fails vai failu kopums, kas ir pievienots elektroniskā pasta vēstulei.
PiemēriMarts pabeidza pielikumu savai atskaitei un nosūtīja e-mail.
- Marts pabeidza pielikumu savai atskaitei un nosūtīja e-mail.
- Es to visu drukāju savā avīzē: darbdienās četras lappuses, sestdienās astoņas, reizi mēnesī literāriskais pielikums, abonentiem ik gadus kalendārs.
- Pilns sarunu teksts meklējams pielikumā.
2.joma: valodniecība Teikuma palīgloceklis, kas piesaistīts lietvārdam (vai tā aizstājējam) kā raksturotājvārds, izteikts ar lietvārdu un saskan ar raksturojamo vārdu locījumā, parasti arī dzimtē un skaitlī.
PiemēriVisus savrupinājumus iedala: savrupināti apzīmētāji un apzīmētāja grupa, savrupināti apstākļi un apstākļa grupa, savrupināts pielikums un pielikuma grupa un divdabja teiciens.
- Visus savrupinājumus iedala: savrupināti apzīmētāji un apzīmētāja grupa, savrupināti apstākļi un apstākļa grupa, savrupināts pielikums un pielikuma grupa un divdabja teiciens.
- Pielikuma grupa veidojas, ja pielikumam tiek pakārtoti citi teikuma palīglocekļi.
- Mūsdienu latviešu valodā bieži savrupina pielikumu.
- Pats pielikums tiek izteikts ar lietvārdu.
Stabili vārdu savienojumiPielikuma ģenitīvs.
- Pielikuma ģenitīvs vārdkoptermins — ģenitīvs (parasti īpašvārda ģenitīvs), kas paskaidro tuvāk citu lietvārdu, konkretizējot to pēc ģeogrāfiskā novietojuma vai radniecības
Avoti: LLVV, VsV, MLVV, TWN, i1
Korpusa piemēri:šeit