atslīgt
atslīgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atslīgstu | atslīgstam | atslīgu | atslīgām | atslīgšu | atslīgsim |
| 2. pers. | atslīgsti | atslīgstat | atslīgi | atslīgāt | atslīgsi | atslīgsiet, atslīgsit |
| 3. pers. | atslīgst | atslīga | atslīgs | |||
Pavēles izteiksme: atslīgsti (vsk. 2. pers.), atslīgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atslīgstot (tag.), atslīgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atslīgtu
Vajadzības izteiksme: jāatslīgst
1.Lēni atsēsties (parasti bezspēkā); noslīgt.
1.1.Lēni atgulties (parasti no sēdus stāvokļa).
1.2.Lēni atbalstīties.
1.3.Lēni, nevarīgi nonākt iepriekšējā stāvoklī.
1.4.pārnestā nozīmē Pamazām nonākt atpakaļ (kādā, parasti nevēlamā, psihiskā stāvoklī).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Etāna — aizvien mēģinādams celties kājās, bet atkal atslīgdams atpakaļ.
- - viņa priecīgi izdvesa un atkal atslīga pret Radziņa krūtīm.
- Hiršs atslīgst gultā un, pagriezis vaigu sāņus, klusē.
- ” — Sulamīte nolaiž avīzi un atslīgst pret lapenes sienu.
- — Ar elegantu kustību atmetis frakas astes uz sāniem, atslīgstu klubkrēslā.