atsliet
atsliet 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atslienu, atsleju | atslienam, atslejam | atslēju | atslējām | atsliešu | atsliesim |
| 2. pers. | atslien, atslej | atslienat, atslejat | atslēji | atslējāt | atsliesi | atsliesiet, atsliesit |
| 3. pers. | atslien, atslej | atslēja | atslies | |||
Pavēles izteiksme: atslien, atslej (vsk. 2. pers.), atslieniet, atslejiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atslienot, atslejot (tag.), atsliešot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atslietu
Vajadzības izteiksme: jāatslien, jāatslej
1.Novietot ieslīpi un atbalstīt (pie kā, pret ko); piesliet.
2.Atliekt taisnu (piemēram, ko noliektu), iztaisnot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- TU sēdi sasietām rokām un kājām, atsliets pret koka stumbru.
- Kaktā pie sienas atslieti bija daudz lietoti, sabristi septiņjūdžu zābaki.
- Noa pret akmeni atslēja no klūgām nopītu sietu ar lielām acīm.
- Mēģināju atsliet trepes pret mākoni, bet tās izrādījās par īsām.
- Viņš atslēja gleznas pret sienu un uzstutēja virs skārda izlietnes. “