atgāzt
atgāzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atgāžu | atgāžam | atgāzu | atgāzām | atgāzīšu | atgāzīsim |
| 2. pers. | atgāz | atgāžat | atgāzi | atgāzāt | atgāzīsi | atgāzīsiet, atgāzīsit |
| 3. pers. | atgāž | atgāza | atgāzīs | |||
Pavēles izteiksme: atgāz (vsk. 2. pers.), atgāziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atgāžot (tag.), atgāzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atgāztu
Vajadzības izteiksme: jāatgāž
1.Atliekt, atvirzīt atpakaļ (galvu, arī augumu); atmest (galvu).
2.Gāžot, strauji grūžot, panākt, ka (cilvēks) atkrīt (atpakaļ).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Agri no rīta Mufa, atgāzis galvu, noskatījās putniem pakaļ.
- Tušs atgāza galvu un brīdi grīļodamies blenza uz viesnīcas izkārtni. “
- Aņa tikai pasmaidīja un atgāza galvu, lai palūkotos uz seržantu.
- Latvijas 10.–13. gs. tuvcīņas bruņojumu pētījis arheologs Māris Atgāzis.
- Stāvam ar atgāztām galvām un jūtamies kā liliputi milžu zemē!