atgrūst
atgrūst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | atgrūžu | atgrūžam | atgrūdu | atgrūdām | atgrūdīšu | atgrūdīsim |
2. pers. | atgrūd | atgrūžat | atgrūdi | atgrūdāt | atgrūdīsi | atgrūdīsiet, atgrūdīsit |
3. pers. | atgrūž | atgrūda | atgrūdīs |
Pavēles izteiksme: atgrūd (vsk. 2. pers.), atgrūdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atgrūžot (tag.), atgrūdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atgrūstu
Vajadzības izteiksme: jāatgrūž
1.Grūžot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ); grūžot nost (sānis, atpakaļ), atvirzīt (kur, pie kā u. tml.).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Grūst nost (sānis, atpakaļ).
2.parasti formā: trešā persona Bez ārēju spēku iedarbības attālināt vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
3.Atraidoši izturoties, atsvešināt (no sevis); atstumt.
3.1.Izraisot negatīvu attieksmi pret sevi, atbaidīt.
5.Grūžot atvirzīt šurp; grūžot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
5.1.nepabeigtas darbības nozīme Grūst šurp.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mans bērns apkakājas, es priecājos, atgrūž ēdienu – priecājos...
- Ir svarīgi tas, ko domājam, ko pieņemam vai atgrūžam.
- Tā kā tā ir konkrētā cilvēka āda, organisms to neatgrūž.
- Ja tā notiek, tad " organisms atgrūž" sev nevēlamo.
- Tā pievelk un atgrūž vienlaikus," viņš sacīja jaunā paziņojumā.