ķeksēt
Lietojuma biežums :
ķeksēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Vilkt, bīdīt (ko) ar ķeksi.
1.1.sarunvaloda Bīdīt, grūstīt, vilkt (ar ko tievu, smailu), lai izdabūtu laukā (piemēram, no grūti pieejamas vietas).
1.2.sarunvaloda Ņemt (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā; ēst negausīgi, ņemot ēdienu uzreiz lielā daudzumā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri