Vasaras versija 2022
385 555 šķirkļi
krist
krist 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Virzīties gaisā lejup smaguma spēka ietekmē.
PiemēriIstabai, kurā Žanete Makdonalde sēdēja, siena bija viscaur no stikla, un aiz stikla lēni krita lielas sniega pārslas.
Stabili vārdu savienojumiPriekškars krīt.
1.1.Par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
1.2.Snigt (par sniegu); virzīties gaisā lejup (par sniega pārslām, krusu, lietus lāsēm, arī miglu).
1.3.Ritēt lejup (par asarām).
1.4.Strauji plūst, virzīties lejup (parasti no samērā liela augstuma) — par ūdeni.
1.5.parasti formā: noteiktā galotne, lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Tāds, kas pēc bojājuma vai nogatavošanās ir atdalījies no augļu koka (par augli).
1.6.Nonākt planētas atmosfērā (par meteoriem).
Stabili vārdu savienojumiKrītošā zvaigzne.
1.7.Izplatīties vertikāli (par zibeni).
1.8.pārnestā nozīmē Rasties (par rasu, salnu).
1.9.pārnestā nozīmē; parasti kopā ar: "sirdī" vai "dvēselē" Izraisīt jūtas; rasties, tikt izraisītam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
1.10.pārnestā nozīmē Paiet (par laikposmu).
2.Strauji mainīt stāvokli no (parasti) vertikāla stāvokļa horizontālā, zūdot balstam vai līdzsvaram.
PiemēriUz sētas apaļajiem akmeņiem Bille krita, bet paguva uz brīvās rokas atspiesties un saldējumu noturēt stāvus.
Stabili vārdu savienojumiKlupdams krizdams. Krist veldrē.
2.1.Strauji, arī nespēkā gulties.
PiemēriVakarā krītu gultā no pārguruma.
2.2.Brukt, grūt.
Stabili vārdu savienojumiKrist drupās.
3.Apzināti veikt strauju kustību, strauji mesties (kur).
Stabili vārdu savienojumiKrist (arī mesties) ap kaklu.
4.parasti formā: trešā persona Tikt strauji virzītam lejup ar mērķi iedarboties uz kaut ko.
4.1.Ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup (piemēram, par pātagu, cirvi).
4.2.pārnestā nozīmē Tikt izdarītam, parasti virzienā uz leju (par sitienu, cirtienu).
4.3.pārnestā nozīmē Tikt izteiktam (parasti skarbi).
5.Mirt, tikt nogalētam, nobeigties.
PiemēriBaltajā sniega laukā, kas no vienas vietas bija izraibināts sarkanām asins peļķēm, gulēja vairāki tūkstoši kritušo baltgvardes virsnieku...
Saistītās nozīmesŠķirties no dzīves (arī no pasaules)
Tulkojumidie, decease, perish, go, exit, pass away
5.1.Iet bojā (karā, kaujā).
5.2.lieto: reti Tikt nošautam, parasti medībās (par dzīvnieku).
5.3.Nobeigties (par, parasti daudziem, dzīvniekiem).
Saistītās nozīmessprāgt, apsprāgt, nobeigties, beigties, nosprāgt
5.4.lieto: pareti Mirt (parasti epidēmijā) — par cilvēkiem.
6.parasti formā: trešā persona Nokarāties (uz kā, kam pāri, kādā veidā), atrasties vertikāli vai slīpi.
PiemēriEsmu pārsteigta, cik interesanti siluetu maina veste, kura uzvilkta virs blūzes, bet blūze brīvi krīt pār svārkiem.
6.1.Nokarājoties veidot (vertikālas krokas) — par audumu, apģērbu; būt tādam, kas veido vertikālas krokas.
6.2.pārnestā nozīmē Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu); būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
7.parasti formā: trešā persona Izplatīties (kur, kādā virzienā).
PiemēriUn uz āra kāpnēm jau krita gaisma no Valtrautas logiem un blakussētas.
7.1.Atrasties (uz kā, pāri kam) — par ēnu.
7.2.pārnestā nozīmē Tikt vērstam (uz ko) — par skatienu.
7.3.Izplatīties (pret kādu šķērsli) — par skaņu.
8.parasti formā: trešā persona Pazemināties līmenī, samazināties apjomā; kristies.
PiemēriPēc tam protestu intensitāte ievērojami kritusi.
Saistītās nozīmesplakt, sarauties, kristies, samazināties, rukt
Tulkojumidecrease, diminish, lessen, fall
8.1.parasti formā: trešā persona Pazemināties (parasti par temperatūru, spiedienu); kristies (2).
Stabili vārdu savienojumiBarometrs krīt.
8.2.Kļūt zemākam, vājākam, arī neskanīgākam (par skaņām, arī balsi).
Stabili vārdu savienojumiKrītošā gamma. Krītošā melodija.
8.3.Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu); kļūt ar mazāku vērtību (piemēram, par akcijām); kristies.
9.Nonākt kādā psihiskā, emocionālā, fizioloģiskā vai citā (parasti nevēlamā) stāvoklī.
PiemēriKritu izmisumā un sāku meklēt labākos mugurkaula ķirurgus, lai pārbaudītu daktera Ana noteikto diagnozi.
Stabili vārdu savienojumiKrist zemu.
9.1.Nonākt (kādā, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
Stabili vārdu savienojumiKrist galējībās.
9.2.Morāli pagrimt, degradēties; nonākt stāvoklī, ko sabiedrība uzskata par peļamu, necienīgu.
Stabili vārdu savienojumiKrist (kāda) acīs. Kritusi sieviete.
10.Zaudēt varu, patstāvību.
PiemēriKrīt valdība.
10.1.Tikt gāztam, likvidētam (par varu, valsts iekārtu u. tml.).
10.2.lieto: pareti Zaudēt varu, augstu amatu, stāvokli.
10.3.Tikt ieņemtam kaujā, nonākt pretinieka varā.
11.parasti formā: trešā persona Tikt (kādam), nākt (kāda) rīcībā, parasti pēkšņi vai nejauši.
PiemēriKrīt laimests.
Stabili vārdu savienojumi.
11.1.Vajadzēt (ko darīt, piemēram, izlozes rezultātā).
12.parasti formā: trešā persona; parasti kopā ar: "ciet" Strauji vērties ciet, tikt strauji vērtam ciet.
13.kopā ar: "laukā" vai kopā ar: "nost", vai parasti kopā ar: "ārā" Neturēties stingri iekšā vai klāt, velties, slīdēt ārā (no turienes) vai nost (no turienes), atdalīties.
PiemēriPārējie Pīrāgi viņus neuzskatīja īsti par savējiem, jo Belašiem viena puse bija vaļā un pildījums allaž krita laukā.
13.1.Atdalīties no ķermeņa (par zobiem, matiem, spalvām).
14.sarunvaloda; kopā ar: "ārā" Neiederēties kādā kopumā.
PiemēriSavecējušā, no ražošanas ritma “ārā krītošā” Knuta fiziski slimajam ķermenim un emocijām ir šauri uzvalkā un ofisa sterilajā dizainā – šo izmisuma un paklausības mudžekli lieliski nospēlē J. Laviņš.
14.1.Neiederēties, neiekļauties (kādā veselumā).
14.2.Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
15.sarunvaloda; parasti formā: trešā persona Attiekties (uz kādu), skart (kādu) — piemēram, par aizdomām, izvēli.
PiemēriAizdomas krita uz čigāniem, bet aizdomas jau vienmēr krita uz čigāniem, lai cik nevainīgi viņi īstenībā būtu.
16.sarunvaloda; kopā ar: "virsū" Mesties virsū, uzbrukt (kādam).
PiemēriMums tagad apzog ostas, mums tagad privatizēs "Latvenergo", mums visādas nelaimes krīt virsū tautai, bet mums atkal nākas strīdēties par to, par ko mēs jau vienreiz esam strīdējušies.
16.1.sarunvaloda Strauji mesties (pie ēdiena) un sākt steidzīgi ēst.
17.sarunvaloda; parasti kopā ar: "virsū" Sākt bārt, rāt (kādu), sākt pārmest (kādam).
18.parasti kopā ar: "starpā" vai "vidū" Sākt runāt, pārtraucot citu runātāju.
19.sarunvaloda; kopā ar: prievārds "uz" Nodoties (kam), ļoti aizrauties (ar kaut ko), iemīlēties (kādā).
Stabili vārdu savienojumi.
20.sarunvaloda; kopā ar: prievārds ""uz""; formā: trešā persona Kaitīgi iedarboties uz kādu orgānu.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)krist (pašam) (no sevis) klēpī (arī rokās, plaukstā, mutē). (Ne)krist svarā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri:šeit