krist | Tēzaurs

krist

Lietojuma biežums :

krist 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	krītu	krītam	kritu	kritām	kritīšu	kritīsim
2. pers.	krīti	krītat	kriti	kritāt	kritīsi	kritīsiet, kritīsit
3. pers.	krīt	krita	kritīs

1.Virzīties gaisā lejup smaguma spēka ietekmē.

PiemēriIstabai, kurā Žanete Makdonalde sēdēja, siena bija viscaur no stikla, un aiz stikla lēni krita lielas sniega pārslas.

Saistītās nozīmes

Stabili vārdu savienojumiPriekškars krīt.

1.1.Par cilvēkiem vai dzīvniekiem.

1.2.Snigt (par sniegu); virzīties gaisā lejup (par sniega pārslām, krusu, lietus lāsēm, arī miglu).

Saistītās nozīmessnigt, sniegot.

1.3.Ritēt lejup (par asarām).

1.4.Strauji plūst, virzīties lejup (parasti no samērā liela augstuma) — par ūdeni.

1.5.parasti formā: noteiktā galotne, lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Tāds, kas pēc bojājuma vai nogatavošanās ir atdalījies no augļu koka (par augli).

1.6.Nonākt planētas atmosfērā (par meteoriem).

Stabili vārdu savienojumiKrītošā zvaigzne.

1.7.Izplatīties vertikāli (par zibeni).

1.8.pārnestā nozīmē Rasties (par rasu, salnu).

1.9.pārnestā nozīmē; parasti kopā ar: "sirdī" vai "dvēselē" Izraisīt jūtas; rasties, tikt izraisītam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).

1.10.pārnestā nozīmē Paiet (par laikposmu).

2.Strauji mainīt stāvokli no (parasti) vertikāla stāvokļa horizontālā, zūdot balstam vai līdzsvaram.

PiemēriUz sētas apaļajiem akmeņiem Bille krita, bet paguva uz brīvās rokas atspiesties un saldējumu noturēt stāvus.

Stabili vārdu savienojumiKlupdams krizdams. Krist veldrē.

2.1.Strauji, arī nespēkā gulties.

PiemēriVakarā krītu gultā no pārguruma.

2.2.Brukt, grūt.

Stabili vārdu savienojumiKrist drupās. Krist kopā (arī čupā).

3.Apzināti veikt strauju kustību, strauji mesties (kur).

Stabili vārdu savienojumiKrist (arī mesties) ap kaklu. Krist apkampienos.

4.parasti formā: trešā persona Tikt strauji virzītam lejup ar mērķi iedarboties uz kaut ko.

4.1.Ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup (piemēram, par pātagu, cirvi).

4.2.pārnestā nozīmē Tikt izdarītam, parasti virzienā uz leju (par sitienu, cirtienu).

4.3.pārnestā nozīmē Tikt izteiktam (parasti skarbi).

5.Mirt, tikt nogalētam, nobeigties.

PiemēriBaltajā sniega laukā, kas no vienas vietas bija izraibināts sarkanām asins peļķēm, gulēja vairāki tūkstoši kritušo baltgvardes virsnieku...

Saistītās nozīmesnolikt galvu, mirt.

Tulkojumidie, decease, perish, go, exit, pass away, expire.

5.1.Iet bojā (karā, kaujā).

5.2.lieto: reti Tikt nošautam, parasti medībās (par dzīvnieku).

5.3.Nobeigties (par, parasti daudziem, dzīvniekiem).

Saistītās nozīmesapsprāgt, beigties, nobeigties, nosprāgt, sprāgt.

5.4.lieto: pareti Mirt (parasti epidēmijā) — par cilvēkiem.

6.parasti formā: trešā persona Nokarāties (uz kā, kam pāri, kādā veidā), atrasties vertikāli vai slīpi.

PiemēriEsmu pārsteigta, cik interesanti siluetu maina veste, kura uzvilkta virs blūzes, bet blūze brīvi krīt pār svārkiem.

6.1.Nokarājoties veidot (vertikālas krokas) — par audumu, apģērbu; būt tādam, kas veido vertikālas krokas.

6.2.pārnestā nozīmē Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu); būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).

7.parasti formā: trešā persona Izplatīties (kur, kādā virzienā).

PiemēriUn uz āra kāpnēm jau krita gaisma no Valtrautas logiem un blakussētas.

7.1.Atrasties (uz kā, pāri kam) — par ēnu.

7.2.pārnestā nozīmē Tikt vērstam (uz ko) — par skatienu.

7.3.Izplatīties (pret kādu šķērsli) — par skaņu.

8.parasti formā: trešā persona Pazemināties līmenī, samazināties apjomā; kristies.

PiemēriPēc tam protestu intensitāte ievērojami kritusi.

Saistītās nozīmesmazināties, plakt, samazināties, sarauties, rukt.

Tulkojumidecrease, diminish, lessen.

8.1.parasti formā: trešā persona Pazemināties (parasti par temperatūru, spiedienu); kristies₂.

Stabili vārdu savienojumiBarometrs krīt. Tvaiks krītas (arī krīt).

8.2.Kļūt zemākam, vājākam, arī neskanīgākam (par skaņām, arī balsi).

Stabili vārdu savienojumiKrītošā gamma. Krītošā melodija.

8.3.Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu); kļūt ar mazāku vērtību (piemēram, par akcijām); kristies.

9.Nonākt kādā psihiskā, emocionālā, fizioloģiskā vai citā (parasti nevēlamā) stāvoklī.

PiemēriKritu izmisumā un sāku meklēt labākos mugurkaula ķirurgus, lai pārbaudītu daktera Ana noteikto diagnozi.

Stabili vārdu savienojumiKrist zemu.

9.1.Nonākt (kādā, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).

Stabili vārdu savienojumiKrist galējībās. Krist ģībonī; krist nesamaņā.

9.2.Morāli pagrimt, degradēties; nonākt stāvoklī, ko sabiedrība uzskata par peļamu, necienīgu.

Stabili vārdu savienojumiKrist (kāda) acīs. Kritusi sieviete.

10.Zaudēt varu, patstāvību.

PiemēriKrīt valdība.

10.1.Tikt gāztam, likvidētam (par varu, valsts iekārtu u. tml.).

10.2.lieto: pareti Zaudēt varu, augstu amatu, stāvokli.

10.3.Tikt ieņemtam kaujā, nonākt pretinieka varā.

11.parasti formā: trešā persona Tikt (kādam), nākt (kāda) rīcībā, parasti pēkšņi vai nejauši.

PiemēriKrīt laimests.

Stabili vārdu savienojumiKrīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.).

11.1.Vajadzēt (ko darīt, piemēram, izlozes rezultātā).

12.parasti formā: trešā persona; parasti kopā ar: "ciet" Strauji vērties ciet, tikt strauji vērtam ciet.

13.kopā ar: "laukā" vai kopā ar: "nost", vai parasti kopā ar: "ārā" Neturēties stingri iekšā vai klāt, velties, slīdēt ārā (no turienes) vai nost (no turienes), atdalīties.

PiemēriPārējie Pīrāgi viņus neuzskatīja īsti par savējiem, jo Belašiem viena puse bija vaļā un pildījums allaž krita laukā.

13.1.Atdalīties no ķermeņa (par zobiem, matiem, spalvām).

14.sarunvaloda; kopā ar: "ārā" Neiederēties kādā kopumā.

PiemēriSavecējušā, no ražošanas ritma “ārā krītošā” Knuta fiziski slimajam ķermenim un emocijām ir šauri uzvalkā un ofisa sterilajā dizainā – šo izmisuma un paklausības mudžekli lieliski nospēlē J. Laviņš.

14.1.Neiederēties, neiekļauties (kādā veselumā).

14.2.Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).

15.sarunvaloda; parasti formā: trešā persona Attiekties (uz kādu), skart (kādu) — piemēram, par aizdomām, izvēli.

PiemēriAizdomas krita uz čigāniem, bet aizdomas jau vienmēr krita uz čigāniem, lai cik nevainīgi viņi īstenībā būtu.

16.sarunvaloda; kopā ar: "virsū" Mesties virsū, uzbrukt (kādam).

PiemēriMums tagad apzog ostas, mums tagad privatizēs "Latvenergo", mums visādas nelaimes krīt virsū tautai, bet mums atkal nākas strīdēties par to, par ko mēs jau vienreiz esam strīdējušies.

16.1.sarunvaloda Strauji mesties (pie ēdiena) un sākt steidzīgi ēst.

17.sarunvaloda; parasti kopā ar: "virsū" Sākt bārt, rāt (kādu), sākt pārmest (kādam).

18.parasti kopā ar: "starpā" vai "vidū" Sākt runāt, pārtraucot citu runātāju.

19.sarunvaloda; kopā ar: prievārds "uz" Nodoties (kam), ļoti aizrauties (ar kaut ko), iemīlēties (kādā).

Stabili vārdu savienojumiKrīt kā mušas uz medu (retāk zirga).

20.sarunvaloda; kopā ar: prievārds ""uz""; formā: trešā persona Kaitīgi iedarboties uz kādu orgānu.

Stabili vārdu savienojumi(Ie)krist (pašam) (no sevis) klēpī (arī rokās, plaukstā, mutē). (Ne)krist svarā.

(Ie)krist (pašam) (no sevis) klēpī (arī rokās, plaukstā, mutē) — rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
(Ne)krist svarā sarunvaloda, idioma — 1. (Ne)būt svarīgi, nozīmīgi.2. (Ne)būt tādam, ko ievēro.
(Tā, ka (vai), arī ka (vai)) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) idioma — saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
(Tā, ka, arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) idioma — saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
Acis krīt (arī līp, iet) ciet frazēma — saka, ja ļoti gribas gulēt.
Acis krīt no pieres ārā (arī laukā) idioma — saka, ja ļoti tīko ko iegūt un kārīgi skatās uz to.
Celties un krist (retāk kristies) — viļņoties augšup un lejup; ritmiski, viļņveidīgi kustēties uz augšu un leju.
Ēna krīt (uz kādu) idioma — saka, ja ir aizdomas, ka (kāds) ir izdarījis ko kompromitējošu vai ir saistīts ar ko kompromitējošu.
Ir uz mutes kritis frazēma — saka par cilvēku, kas neattopas, ko atbildēt, kas neprot atrast pareizo atbildi.
Krist (arī iekļūt, nonākt) ļaužu valodās — kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Krist (arī nokļūt, nonākt) (kāda) nagos; krist (kāda) nagos sarunvaloda — nonākt (kāda) varā, rīcībā.
Krist (arī nonākt) (ļaužu) apsmieklā (retāk izsmieklā) — nonākt tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
Krist (biežāk likties) uz auss sarunvaloda — iet gulēt.
Krist (kāda) tīklos — nonākt (kāda) ietekmē, varā, nepamanot (tā) viltību, aprēķinu.
Krist (retāk birt) no gaisa (arī no debesīm) — rasties, tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
Krist acīs sarunvaloda — pēkšņi saistīt skatienu, uzmanību.
Krist ārā no atmiņas (arī no prāta, galvas) lieto: pareti — tikt aizmirstam.
Krist atpakaļ sarunvaloda — sākt slimot no jauna ar to pašu slimību, nepaspējot vēl pilnīgi izveseļoties vai tūlīt pēc izveseļošanās.
Krist cauri sarunvaloda — piedzīvot neveiksmi; neizturēt (eksāmenu); nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
Krist gar zemi — krist, gāzties zemē (parasti par cilvēku)
Krist grēkā novecojis — 1. novecojis Rīkoties neatbilstoši reliģijas normām; grēkot (1).2. sarunvaloda Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu; rīkoties netikumīgi, nosodāmi; grēkot (2).
Krist kārdināšanā — padoties tieksmei darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
Krist matos sarunvaloda, frazeoloģisms — strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem; sākt kauties.
Krist pār ilksi sarunvaloda, frazeoloģisms — nespēkā saļimt; nomirt.
Krist par laupījumu lieto: reti — tikt nolaupītam, nonākt (kāda) varā, arī īpašumā
Krist par upuri — 1. Iet bojā, nonākt (kā) varā.2. Nonākt (kā nevēlama) varā un dabūt ciest (no tā).
Krist parādos — aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi.
Krist pie zemes — strauji gulties zemē, gāzties zemē.
Krist pīšļos lieto: pareti — 1. Pārvērsties pīšļos.2. Būt ļoti pazemīgam, justies ļoti niecīgam (kā priekšā).
Krist uz deguna — būt galīgi bez spēka.
Krist uz nerviem sarunvaloda — darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt.
Krīt (kā kaķis) uz kājām — saka par cilvēku, kas pārvar grūtības.
Kritušais eņģelis — 1. Kristietības mitoloģijā eņģelis, kas zaudējis savus spārnus nepareizas ticības dēļ.2. Kristietības mitoloģijā Lucifers (latīņu Lucifer), Dieva pretinieks - eņģelis, kurš lepnības dēļ sadumpojies pret Dievu un kopā ar citiem eņģeļiem, kas viņu atbalstīja, tika padzīts no debesīm.3. pārnestā nozīmē Cilvēks, kas izpelnījies kādas sabiedrības nosodījumu un ticis izraidīts no tās.
Maskas krīt frazēma — 1. Saka, ja visi noņem maskas (parasti karnevālā).2. Saka, ja kāds atmasko sevi vai tiek atmaskots.
Nav uz mutes kritis idioma — saka par cilvēku, kas spēj runāt attapīgi, asprātīgi, veikli, kam vienmēr ir ko atbildēt.
Rekords krīt sarunvaloda, frazēma — saka, ja rekords (kādā sporta veidā) tiek pārspēts.
Stāvēt un krist idioma — būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
Šķēršļi krīt frazēma — saka, ja tiek novērsti visi šķēršļi, kas kavē ko.
Tikko turēties uz kājām (arī kājās); krist (arī gāzties) (vai) no kājām (zemē, arī nost); krist (arī gāzties) (vai) zemē (arī no kājām, nost) — 1. Nespēt nostāvēt kājās.2. Būt ļoti nogurušam.
Uz deguna krizdams; uz deguna klupdams sarunvaloda, frazeoloģisms — saka, ja kāds ļoti daudz, pāri saviem spēkiem strādā fizisku darbu.
Vārdi krīt auglīgā zemē poētiska stilistiskā nokrāsa, frazēma — saka, ja teiktais dziļi ietekmē klausītājus, rod atsaucību.
Vārti krīt sarunvaloda — vārti tiek zaudēti (sporta spēlē).
Viss krīt (ārā) no rokām — saka, ja uztraukumā neveicas darbs.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri:šeit

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	krītu	krītam	kritu	kritām	kritīšu	kritīsim
2. pers.	krīti	krītat	kriti	kritāt	kritīsi	kritīsiet, kritīsit
3. pers.	krīt		krita		kritīs