apsprāgt
apsprāgt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apsprāgstu | apsprāgstam | apsprāgu | apsprāgām | apsprāgšu | apsprāgsim |
| 2. pers. | apsprāgsti | apsprāgstat | apsprāgi | apsprāgāt | apsprāgsi | apsprāgsiet, apsprāgsit |
| 3. pers. | apsprāgst | apsprāga | apsprāgs | |||
Pavēles izteiksme: apsprāgsti (vsk. 2. pers.), apsprāgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apsprāgstot (tag.), apsprāgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apsprāgtu
Vajadzības izteiksme: jāapsprāgst
1.Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
1.1.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rīko orģijas kā pie romiešiem, olas sadētas, bet pašas apsprāgušas.
- Trakas lietas, pat peles apsprāgušas, mētājas pa kājām kā tādi spalvaini kušķi.
- Tātad visas dzīvās radības vēl nav apsprāgušas un dzīvībai uz planētas vēl ir izredzes.
- Manis pēc jūs visi varētu apsprāgt!”
- Visas domas apsprāgst kā neapspalvojušies putnēni.