apspraudīt
apspraudīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apspraudu | apspraudām | apspraudīju | apspraudījām | apspraudīšu | apspraudīsim |
| 2. pers. | apspraudi | apspraudāt | apspraudīji | apspraudījāt | apspraudīsi | apspraudīsiet, apspraudīsit |
| 3. pers. | apsprauda | apspraudīja | apspraudīs | |||
Pavēles izteiksme: apspraudi (vsk. 2. pers.), apspraudiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apspraudot (tag.), apspraudīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apspraudītu
Vajadzības izteiksme: jāapsprauda
1.Spraudot norobežot, arī pārklāt (ar ko).
1.1.Spraudot (ap ko, kam apkārt), novietot (visapkārt vai vispāri).
1.2.Nostiprināt (visapkārt vai vairākās vietās), aizbāžot, pabāžot (ko) apakšā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tava miesa ir kā kviešu kopa, kas apspraudīta ar lilijām.
- Viņa apsēdās krēslā, pavilkusi kājas zem sevis un apspraudīja vējjakas malas.
- Viņas krūtis bija apspraudītas ar lipekļiem, kuri ar vadiem viņu savienoja ar aparatūru.
- Velna draudzenes raganas, pīlādžzariem vārtus apspraudīdami.
- Āliņģi apspraudīti ar egļu zariem.