taisnīgums
taisnīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | taisnīgums | taisnīgumi |
| Ģen. | taisnīguma | taisnīgumu |
| Dat. | taisnīgumam | taisnīgumiem |
| Akuz. | taisnīgumu | taisnīgumus |
| Lok. | taisnīgumā | taisnīgumos |
1.Ar cilvēka būtību, viņa tiesībām saistīta atbilsme starp indivīda darbību, stāvokli sabiedrībā un to sociālo vērtējumu.
2.Vispārināta īpašība → taisnīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → taisnīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.1.joma: jurisprudence Strīdu risināšanas princips un tāds tiesisko attiecību stāvoklis, kas kopumā atbilst vēsturiski un sociāli determinētiem racionāliem un morāliem priekšstatiem un kritērijiem. [JtV ]
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- un „ Kā mums panākt morālā taisnīguma normas postmodernajā sabiedrībā?”
- Līdzeklis šāda taisnīguma panākšanai ir saskaņota un vienveidīga tiesību aktu piemērošana.
- Šīs zemnieku kustības pieprasīja kārtību, morāles principu ievērošanu un taisnīgumu.
- Stabili likumi veicina tiesību doktrīnas un judikatūras attīstību, taisnīguma ievērošanu.
- Taisnīgums atjaunojams sabiedrībai, cietušajam un arī pašam tiesību normu pārkāpējam.