gremot
gremot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | gremoju | gremojam | gremoju | gremojām | gremošu | gremosim |
| 2. pers. | gremo | gremojat | gremoji | gremojāt | gremosi | gremosiet, gremosit |
| 3. pers. | gremo | gremoja | gremos | |||
Pavēles izteiksme: gremo (vsk. 2. pers.), gremojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: gremojot (tag.), gremošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gremotu
Vajadzības izteiksme: jāgremo
1.joma: fizioloģija Pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
3.sarunvaloda Košļājot smalcināt, ēst; arī košļāt, zelēt (ko).
3.1.pārnestā nozīmē Runāt (vienu un to pašu), domāt (par vienu un to pašu).
Avoti: LLVV, MLVV, TWN
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Govs lēnām gremo lekno jūlija zāli, kas ielikta viņas silē.
- Gremodams vistas gaļas kumosu citronu mērcē, Viktors vilcinājās ar atbildi.
- Smagi elpodama, gremoju, bet pēc pāris kumosiem ciešu sakāvi.
- Piestūmis muti pilnu ar kulteni, viņš gremoja un dungoja reizē.
- Zaķīts skatās uz viņu lielām acīm, gremo un neko neatbild.