grūst
grūst 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | grūžu | grūžam | grūdu | grūdām | grūdīšu | grūdīsim |
| 2. pers. | grūd | grūžat | grūdi | grūdāt | grūdīsi | grūdīsiet, grūdīsit |
| 3. pers. | grūž | grūda | grūdīs | |||
Pavēles izteiksme: grūd (vsk. 2. pers.), grūdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: grūžot (tag.), grūdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: grūstu
Vajadzības izteiksme: jāgrūž
1.transitīvs Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu.
Stabili vārdu savienojumiGrūst dunku. Grūst lodi.
- Grūst dunku kolokācija — iesist dunku
- Grūst lodi vārdkoptermins — ar spēcīgu, strauju kustību virzīt uz priekšu (lodi)
1.1.Stumt, bīdīt (noteiktā virzienā, piemēram, transportlīdzekļus).
1.2.parasti kopā ar: "ciet" vai "vaļā" Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu vērt (durvis, logu u. tml.).
2.transitīvs Ar strauju kustību virzīt, bāzt (kur iekšā); ar strauju kustību skart (ko).
2.1.pārnestā nozīmē Ar spēcīgu, spēju gaisa strāvu, spēju plūsmu virzīt (dūmus, tvaiku u. tml.).
3.transitīvs Spiežot drupināt, smalcināt.
4.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nevēlamā stāvoklī, grūtos apstākļos.
5.sarunvaloda, transitīvs Izšķērdīgi, neapdomīgi, arī nevērīgi izdot (naudu), dot (ko).
Stabili vārdu savienojumiNezināt, kur grūst; zināt, kur grūst.
- Nezināt, kur grūst; zināt, kur grūst sarunvaloda — nezināt (zināt), kur likt, kā iztērēt (pārāk lielu kā daudzumu)
5.1.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Dot ēst, dzert (parasti nevērīgi).
6.sarunvaloda, transitīvs Nevērīgi, arī steigā likt; arī slēpt (kur).
7.sarunvaloda, transitīvs Steigā, pavirši veikt.
8.sarunvaloda, intransitīvs Lielā steigā doties (uz kurieni).
Stabili vārdu savienojumiBāzt galvu cilpā; grūst galvu cilpā; bāzt galvu murdā; grūst galvu murdā.
- Bāzt galvu cilpā; grūst galvu cilpā; bāzt galvu murdā; grūst galvu murdā idioma — (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā
- Grūst (biežāk bāzt, retāk badīt) acīs sarunvaloda, idioma — nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu)
- Grūst nagos; grūst rokā vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — nepelnīti dot (kādam ko vērtīgu)
- Grūst pie sāniem; piegrūst pie sāniem — pieskarties kādam ar strauju rokas kustību, vēršot uzmanību uz ko
- Grūst rīklē vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — 1. Izēdināt, izbarot (ēdienu kādam)2. Nepelnīti, pret savu gribu dot kādam naudu, ko vērtīgu
- Grūst vainu (uz citu) sarunvaloda, kolokācija — vainot (citu)
- Grūst vaļā sarunvaloda, idioma — ātri, bez apdoma sacīt, paust
- Iegrūst nazi ribās; grūst nazi ribās; grūst dunci ribās; iegrūst dunci ribās vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — nogalināt, arī (smagi) ievainot ar nazi (dunci)
- Iegrūst postā; grūst postā; iedzīt postā idioma — panākt, būt par cēloni, ka (kādam) notiek nelaime; sagādāt (kādam) nepatikšanas
- Likt kaunā; grūst kaunā — apkaunot
- Mest sprunguļus riteņos; mest sprunguļus ceļā; mest sprunguļus pa kājām; mest sprunguļus kājās; mest sprunguļus starp kājām; mest sprunguļus zem kājām; iemest sprunguli riteņos; iemest sprunguli starp kājām; iemest sprunguli kājās; mest sprunguli starp kājām; mest sprunguli riteņos; mest sprunguli kājās; sviest sprunguļus zem kājām; bāzt sprunguļus riteņos; mest ceļā sprunguļus; grūst sprunguļus riteņos; grūst sprunguļus ceļā; grūst sprunguļus kājās; grūst sprunguļus starp kājām; sviest sprunguļus riteņos; sviest sprunguļus ceļā; sviest sprunguļus kājās; sviest sprunguļus starp kājām idioma — traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- tiek grūsts uz priekšu ar spēku, kas līdzinās trim tonnām,
- To uz priekšu virza atspere, kas to grūž uz kapseli.
- Tūļas žurnālisti uzskatīja, ka joprojām grūž klāt nagus galvenais redaktors.
- Jūs varat uzdot jautājumu: kāpēc esmu grūdis viņai klāt nagus?
- Es grūžu ar stobru, dvigai, Ivan, dvigai.