grūst
grūst 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | grūžu | grūžam | grūdu | grūdām | grūdīšu | grūdīsim |
| 2. pers. | grūd | grūžat | grūdi | grūdāt | grūdīsi | grūdīsiet, grūdīsit |
| 3. pers. | grūž | grūda | grūdīs | |||
Pavēles izteiksme: grūd (vsk. 2. pers.), grūdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: grūžot (tag.), grūdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: grūstu
Vajadzības izteiksme: jāgrūž
1.transitīvs Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu.
Stabili vārdu savienojumiGrūst dunku. Grūst lodi.
- Grūst dunku kolokācija — iesist dunku
- Grūst lodi vārdkoptermins — ar spēcīgu, strauju kustību virzīt uz priekšu (lodi)
1.1.Stumt, bīdīt (noteiktā virzienā, piemēram, transportlīdzekļus).
1.2.parasti kopā ar: "ciet" vai "vaļā" Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu vērt (durvis, logu u. tml.).
2.transitīvs Ar strauju kustību virzīt, bāzt (kur iekšā); ar strauju kustību skart (ko).
2.1.pārnestā nozīmē Ar spēcīgu, spēju gaisa strāvu, spēju plūsmu virzīt (dūmus, tvaiku u. tml.).
3.transitīvs Spiežot drupināt, smalcināt.
4.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nevēlamā stāvoklī, grūtos apstākļos.
5.sarunvaloda, transitīvs Izšķērdīgi, neapdomīgi, arī nevērīgi izdot (naudu), dot (ko).
Stabili vārdu savienojumiNezināt (retāk zināt), kur grūst.
- Nezināt (retāk zināt), kur grūst sarunvaloda — nezināt (zināt), kur likt, kā iztērēt (pārāk lielu kā daudzumu)
5.1.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Dot ēst, dzert (parasti nevērīgi).
6.sarunvaloda, transitīvs Nevērīgi, arī steigā likt; arī slēpt (kur).
7.sarunvaloda, transitīvs Steigā, pavirši veikt.
8.sarunvaloda, intransitīvs Lielā steigā doties (uz kurieni).
Stabili vārdu savienojumiGrūst (arī bāzt) galvu cilpā (retāk murdā). Grūst (arī piegrūst) pie sāniem.
- Grūst (arī bāzt) galvu cilpā (retāk murdā) — (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā
- Grūst (arī piegrūst) pie sāniem — pieskarties kādam ar strauju rokas kustību, vēršot uzmanību uz ko
- Grūst (biežāk bāzt, retāk badīt) acīs sarunvaloda, idioma — nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu)
- Grūst nagos (arī rīklē, rokā) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — nepelnīti dot (kādam ko vērtīgu)
- Grūst rīklē vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — 1. Izēdināt, izbarot (ēdienu kādam)2. Nepelnīti, pret savu gribu dot kādam naudu, ko vērtīgu
- Grūst vainu (uz citu) sarunvaloda, kolokācija — vainot (citu)
- Grūst vaļā sarunvaloda, idioma — ātri, bez apdoma sacīt, paust
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- tiek grūsts uz priekšu ar spēku, kas līdzinās trim tonnām,
- To uz priekšu virza atspere, kas to grūž uz kapseli.
- Tūļas žurnālisti uzskatīja, ka joprojām grūž klāt nagus galvenais redaktors.
- Jūs varat uzdot jautājumu: kāpēc esmu grūdis viņai klāt nagus?
- Es grūžu ar stobru, dvigai, Ivan, dvigai.