šaut
Lietojuma biežums :
šaut 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs Panākt, ka ierocī rodas nepieciešamā enerģija un no tā virzās lode, šāviņš, bulta u. tml.; būt tādam, no kura, tajā rodoties nepieciešamajai enerģijai, virzās lode, šāviņš, bulta u. tml. (par ieroci).
1.1.transitīvs Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.); tiekot darbinātam, kļūt tādam, no kura virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.) — par ieroci.
1.2.Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. skar noteiktu objektu.
1.3.transitīvs Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku).
1.4.intransitīvs
2.transitīvs Strauji virzīt (parasti roku, kāju, pirkstu, piemēram, kur iekšā, pie kā, kam klāt, priekšā).
2.1.Strauji virzīt ar lizi (maizi krāsnī); strauji virzīt (ko cepjamu krāsnī).
2.2.sarunvaloda Strauji mest, bērt, likt, liet (parasti kur iekšā, kam klāt).
2.3.Strauji bīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu; strauji bultēt ciet vai vaļā (durvis, vārtus u. tml.).
3.sarunvaloda, intransitīvs Strauji sist (cilvēkam vai dzīvniekam).
Saistītās nozīmesmērkt, klapēt, pluinīt, bicināt, tēst, dot pa ādu.
4.sarunvaloda, intransitīvs Strauji braukt, iet, skriet, (uz kurieni, līdz kurienei u. tml.).
5.sarunvaloda, transitīvs; kopā ar: "vaļā" vai "ārā", vai "starpā" Pēkšņi, ātri teikt, sākt runāt.
6.sarunvaloda Operēt ar lāzera staru.
Stabili vārdu savienojumiŠaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai).
Avoti: LLVV, MLVV, SLG, JV
Korpusa piemēri