šautējs
šautējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šautējs | šautēji |
| Ģen. | šautēja | šautēju |
| Dat. | šautējam | šautējiem |
| Akuz. | šautēju | šautējus |
| Lok. | šautējā | šautējos |
šautēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šautēja | šautējas |
| Ģen. | šautējas | šautēju |
| Dat. | šautējai | šautējām |
| Akuz. | šautēju | šautējas |
| Lok. | šautējā | šautējās |
Cilvēks, kas Pūpolsvētdienā vai Lieldienās iet ar pūpoliem pērt (mājiniekus, kaimiņus); pērējs.
Avoti: ĒiV