Paplašinātā meklēšana

Meklējam šaut.

Atrasts vārdos (100):

Atrasts vārdu savienojumos (13):

Atrasts skaidrojumos (303):

šautrs [šautra]{s:2481}
dārts [šautriņa]{s:2390}
šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī.
arķebuze 16. gs. šautene ar garu stobru, ko šaujot atbalstīja uz pleca.
arķebuzs 16. gs. šautene ar garu stobru, ko šaujot atbalstīja uz pleca.
17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
skortele Ādas priekšauts
skortulis Ādas priekšauts
skotelis Ādas priekšauts
atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot); ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu
aizlikt priekšautu (priekšā) aizsiet priekšautu
aizplaucēt Aizšaut
aizkniebt Aizšaut (garām)
aizblīkšķināt Aizšaut garām
nopļūrīt Aizšaut garām, sabojāt, saķēzīt
pūdelis Aizšauts garām mērķim
ļeperis Aizšauts putns, kas vēl spirinās
klēpja priekšauts apjožams vai citādi piestiprināms priekšauts; klēpjauts
apsaut Apšaut
projektils ar sparu izsviests ķermenis; mērķī šauta bumba, lode, īpaši lielgabalu
vienstobra ar vienu stobru (par šauteni)
novēlots Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta operācijās - ziņojums novērotājam vai koriģētājam, ja aizkavējas ziņojums "izšauts", ziņojumam pievienojot kavēšanās laiku sekundēs
apšaudelēt atkārtoti apšaut (mazliet); atkārtoti nošaut
uzšaudīties atkārtoti uzšauties, noplakt un atkal pieņemties
triekties ātri lidot (par izšautu lodi, šāviņu u. tml.)
nobērt Ātri, nepārtraukti šaut un pabeigt šaut (parasti šāvienu kārtu)
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (mest, šaut u. tml. tā attālināšanās virzienā)
apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (villainēm, lakatiem, priekšautiem u. tml.); izgreznotās malas latviešu sieviešu apmetnim
atsaut Atšaut (3)
atšaut Atšauties (2)
ķiemeles Audekla krusti, kas vajadzīgi, lai auduma velki šķiras un atspoli var šaut cauri
zabene Bērnu priekšautiņš
krūšautiņš Bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu
švuļpstyns bērnu spēļlieta, "ūdens šautene", parasti izgatavota no lupstāja stiebra
kā suni bez žēlastības, cilvēka necienīgi (nošaut, nosist, padzīt, aprakt)
bazuka Bezatsitiena amerikāņu parauga reaktīvā šautene ar lielu bruņu caursites spēju, tika izmantota 2. pasaules kara laikā
bīdeklis Bīdāmā šautra (dažādās ierīcēs), pārmija
rūcene Bise, šautene
rūcenīca Bise, šautene
rūsenīca Bise, šautene
sadot Bruņotā darbībā sadragāt, sašaut u. tml.
spraustava Darba priekšauts, parasti netīrs
sprausteve Darba priekšauts, parasti netīrs
šaušana darbība --> šaut
šāvējs darītājs --> šaut
šautriņmešana Dārts - šautriņu mešana
sašaudelēt Daudzkārt sašaut
aizšautnīte dem. --> aizšautne
šautriņa dem. --> šautra (1)
šautuviņa dem. --> šautuva
šaujams divd. --> šaut
durklis Duramais tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā
bajonnete Durklis, šautenes galā liekams, ap 1640. gadu Bajonnes pilsētā izgudrots duramais
šaspo Francijā 19. gs. ražota šautene
ārģērbi ģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka), vai ģērbi, virs kuriem parasti nevelk citus ģērbus, piemēram, priekšauts, virsvalks, peldkostīms
Husqvarna Husqvarna AB - rūpniecības uzņēmums, atrodas Huskvarnā, Zviedrijā, ražo instrumentus mežu un dārzu apstrādei, dibināts 1689. g. kā šauteņu rūpnīca, ieročus ražot beidza 1970. g.
klēpis Ieloks (kā nešanai), kuru veido, piemēram, uz augšu pacelts priekšauts un ķermeņa vidusdaļa
ielaist Iemest, iešaut (kur iekšā)
ekstraktors ierīce izšautas čaulas vai patronas izvilkšanai no patrontelpas
ežektors ierīce šaujamieročos izšautās patronas čaulītes izsviešanai
ierunāties iesākt šaut (par šaujamieročiem)
iebliezt Iešaut
ieplaucēt Iešaut
ietriekt Iešaut (kur iekšā lodi, šāviņu)
satriekt Iešaut (vairākas, daudzas lodes, šāviņus)
iesaut Iešaut, šaujot trāpīt
iesauties Iešauties
ieredzēties Iešauties prātā
iestrēgt Ievirzīties (kur iekšā) un nevirzīties tālāk, neizvirzīties cauri (piemēram, par izšautu lodi)
izšauties ilgāku laiku, daudz šaut
medības uz gaidi individuālo medību veids, kurā medī pārnadžus, plēsējus un ūdensputnus; galvenās priekšrocības: medījamie dzīvnieki tiek mazāk traucēti, pirms šaušanas tos var labi apskatīt un novērtēt, var precīzāk trāpīt, jo ir iespēja šaut pa stāvošu vai lēni ejošu dzīvnieku, mednieks ir nodrošināts pret nelaimes gadījumiem
gāzt uguni intensīvi šaut
vālēt Intensīvi šaut
nodot Intensīvi šaut (kādu laiku)
spļaut uguni intensīvi šaut (uz ko)
štuceris Īsa šautene ar vītnēm stobrā
skotinis Īss priekšauts
Bali tīģeris izmirusi tīģeru pasuga, pēdējais īpatnis nošauts 1937. gadā
izbliezt Izšaut
izlaist Izšaut
izzēvelēt Izšaut
uzsprūdīt Izšaut (kā) virzienā
izsaut Izšaut (no ieroča)
klēpjauts Klēpja priekšauts
izbļaustīt Kliedzoši izšauties
nošauties Kļūdaini nošaut (kā cita vietā)
medību signāli kolektīvo medību norisi reglamentējošas taures skaņas; melodiski, īsi, viegli iegaumējami signāli palīdz visiem medību dalībniekiem operatīvi un organizēti izpildīt nepieciešamās darbības saskaņā ar plānotām vai neparedzētām izmaiņām medību norisē; ar signālu nosaka, piemēram, kad sākt zvēra dzīšanu, kad sašauts limitētais dižmedījums, kad pārtraukt šaušanu, nosaka arī medību beigas u. tml.
plintniece Kopš 1919. g. čekistes nosaukums (no vārda plinte, šautene)
skramauka kramenīca (šautene)
arkebūze Kramenīca, šautene pirmajā laikā pēc pulvera izgudrošanas; arkebūza
lacītis Krūšautiņš - bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu
slienautiņš Krūšautiņš (bērnam), lacītis
rādītājs Kustīga bulta, šautra, plāna plāksne u. tml. pie (parasti mēraparāta, mērierīces) skalas kāda lieluma parādīšanai uz tās
štucernieki Labākie šāvēji, kurus Krievijas armijā, sākot ar 1842. g., sešus katrā rotā apbruņoja ar štuceriem (īsas šautenes ar vītnēm)
lādštoks Lādējamā un šautenes stobra tīrāmā nūja
lodāt Lādēt (šauteni)
Rūsiņš latgaļu valdnieks 13. gadsimtā, minēts Indriķa hronikā, 1212. g. bija viens no Autīnes sacelšanās vadoņiem, uzņēmās Satezeles pils aizstāvēšanu un tur krita (sarunu laikā ar krustnešiem tīšām vai netīšām tika nošauts ar stopu)
neķerlauks Lauka aizsegta daļa, kurā pa doto trajektoriju nevar sašaut mērķi
beizars liela stiba ar ko uzšaut zirgam
lielgabalnostate Lielgabala tēmēšanas iekārtu nostate, uz kā tiek izšauts noteikts šāvienu skaits
muskete Lielkalibra šautene, kam ir deglis un ko šaujot atbalsta uz paliktņa
krusa liels daudzums (izšautu ložu, skrošu, mestu akmeņu u. tml.)
plīks lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
plīkš lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
paf lieto, lai atdarinātu (piemēram, šautenes, pistoles) šāvienu troksni
pliuks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
pliukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
pliukšķ lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
pif lieto, lai atdarinātu, piemēram, šautenes, pistoles šāvienu troksni
ljūiss Ljūisa patšautene - rokas ložmetēja paveids
lūiss Ljūisa patšautene - rokas ložmetēja paveids
šāviņš Lode, renkulis, skrots, bulta vai citi priekšmeti vai vielas, kas paredzēti vai pielāgoti šaušanai no ieroča vai tiek izšauti no ieroča (Ieroču aprites likums)
vinčesterdisks magnētisko disku atmiņas ierīce hermētiskā apvalkā, ko izmantoja miniskaitļotājos un personālajos skaitļotājos; nosaukums cēlies sakarā ar ierīces pirmā modeļa 30/30 un šautenes "Winchester" izplatītā modeļa 30/30 apzīmējumu sakritību; vinčesters
lacis Maza bērna priekšautiņš
zaberlace Maza bērna priekšautiņš
montehristo Maza šautene, kas šauj ar patronām bez pulvera; montekristo
montekristo Mazkalibra šauteņu un pistoļu sistēma; šīs sistēmas šautene, pistole
piesaut Medībās nošaut (dzīvniekus) pietiekami, daudz
divstobrene Medību šautene ar diviem stobriem
sinhronizators mehānisms aviācijas šaujamieročos, kas dod iespēju šaut no ložmetēja vai lielgabala caur rotējošo propelleri un netrāpīt tā lāpstām
drindli Meiteņu un jaunu sieviešu apģērbs, kas sastāv no ņiebura, blūzes, svārkiem un priekšauta
pašaut neilgu laiku, mazliet šaut
nošauties nejauši nošaut
strupe Nelāga šautene
strūpene Nelāga šautene
mazā lāpsta neliela lāpsta ar īsu kātu ierakumu rakšanai tiešas (šauteņu, automātu, ložmetēju) apšaudes apstākļos
skutiņa neliels priekšauts
ķīlaks neliels priekšauts virs sievietes svārkiem
bērt Nepārtraukti šaut
pūdelēt Neprasmīgi šaut tā, ka netrāpa mērķī (parasti par medniekiem)
pamave Netīrs, sliktas drēbes priekšauts
pamuja Netīrs, sliktas drēbes priekšauts
pamuve Netīrs, sliktas drēbes priekšauts
mautave Netīrs, sliktas drēbes priekšauts; pamave (4)
māzēt Netrāpīt, šaut garām mērķim
vārnukāja no viena punkta izejošas trīs 0,5-0,9 m platas, 40-50 m garas stidziņas (vizūras), kas medniekam ļauj laikus ievērot tuvojošos dzīvnieku un droši izšaut
aizsūtīt pie Pētera nogalināt, nošaut
šļopnuķ Noslepkavot, nošaut
šmaļnuķ Noslepkavot, nošaut
likt pie sienas nostādīt, lai nošautu
pielikt pie sienas nostādīt, lai nošautu; arī nošaut
(pie)likt pie sienas nostādīt, lai nošautu; arī nošaut
fuzijēt Nošaut
nobīkšināt Nošaut
nobliezt Nošaut
nogumzīt Nošaut
nokniebt Nošaut
nokniedēt Nošaut
nošaudīt Nošaut
nosaut Nošaut
paguldīt Nošaut
pļunuķ Nošaut
vaļiķ Nošaut
zavaļiķ Nošaut
apšaut Nošaut (daudzus vai visus)
nogāzt Nošaut (dzīvnieku, parasti medībās); arī nokaut
dasaut Nošaut (ievainotu, slimu dzīvnieku)
noguldīt Nošaut (parasti bruņotā cīņā, medībās)
pridupļiķ Nošaut ar divstobru bisi
zasverļiķ Nošaut ar vītņstobra ieroci
nolaist no kātiem nošaut, nogalināt
atšaut Nošaut, nomedīt (no dzīvnieku kopuma noteiktu skaitu kādas kvalitātes dzīvnieku)
ietriekt (arī iedzīt) lodi galvā (arī pierē) nošaut, nošauties
nosasauties Nošauties
apšauties Nošauties (par lielu daudzumu)
ietēmēt Notēmēt un iešaut, arī iemest (kur)
pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm)
sīkt par izšautām lodēm, šāviņiem
lenču priekšauts pārmaucamo vai sasienamo lenču krūšauta un apjožamā klēpjauta sašuvums vai vienlaidu piegriezums vienotā abpus vidukļa priekšautā
abrezs Pārveidota šautene vai medību bise (ar apzāģētu stobru)
obrezs Pārveidota šautene vai medību bise (ar apzāģētu stobru)
pasaut Pašaut
pašaut Pašauties (1)
izgrūst Pēkšņi, spēji izšaut
dioptrs Pie šautenes piestiprināta ierīce, kas palielina mērķēšanas precizitāti (disks ar caurumu, pa kuru šāvējs skatās uz graudu un mērķi)
vaigot Piekļauties, piegulēt (par šautenes laidi)
pietrepēt pielādēt (senu, pa stobru lādējamu šauteni)
iešaudīt Piešaut
piešaudīt Piešaut (1)
Huskvarna pilsēta Zviedrijā ("Huskvarna"), Smolandē, pie Veterna dienvidu gala, 21500 iedzīvotāju (2010. g.), 1689. g. pie Huskvarnas upes ierīkoja šauteņu rūpnīcu, kas kļuva par pamatu rūpniecības sākumam, pilsētas tiesības kopš 1911. g.
gaisene Pneimatiskā šautene
priekšautapuža Priekšauta apakšējā daļa; vieta zem priekšauta
derža Priekšauta saite
šircīte Priekšautiņš
priekšdrēbe Priekšauts
priekšeniece Priekšauts
priekšenieks Priekšauts
priekšinieks Priekšauts
priekškanieks Priekšauts
priekškauts Priekšauts
priekšķinieks Priekšauts
priekšnieks Priekšauts
priekšots Priekšauts
priekšuts Priekšauts
priešaukts Priekšauts
prieškauts Priekšauts
prīškinīks Priekšauts
prošauts Priekšauts
širce Priekšauts
šircis Priekšauts
šķortele Priekšauts
šķotele Priekšauts
šotele Priekšauts
šurmaka Priekšauts
skotele Priekšauts (parasti ādas vai bieza auduma)
šķērts priekšauts (senāk)
aizsargpriekšauts Priekšauts, kas paredzēts aizsardzībai
proševi Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams
prošuva Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams
prošuve Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams
prošuvi Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams
spindzēt radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par izšautām lodēm); atskanēt šādām skaņām
pliukšēt radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim
pliukšķēt radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim
plīkšēt radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim
plīkšķēt radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim
grūst Raidīt šāviņu; šaut
borda Rakstaina cita auduma apmale vai mala (priekšautam, kleitai)
izšauties refl. --> izšaut (2); tikt izšautam
izšauties refl. --> izšaut (6)
pašauties refl. --> pašaut (2); tikt pašautam
uzšauties refl. --> uzšaut (1); tikt uzšautam
mājdrēbes Sadzīves ģērbi, kas paredzēti valkāšanai mājās (piem., priekšauts, peldmētelis); mājģērbi
lode pierē (arī ribās, krūtīs) saka, ja kāds tiek nošauts; saka, ja kāds nošaujas
lode ribās (arī krūtīs, pierē) saka, ja kāds tiek nošauts; saka, ja kāds nošaujas
dungriņi sākotnēji – no ilgizturīgā dungrauduma piegrieztās melnstrādnieku ārdrēbju bikses ar augšmalai piešūtu krūšautu un aizmugurē krusteniskām maiņgaruma plecu lencēm; kopš 20. gs. vidus – no dažādiem, īpaši no balējoši zilo šķēru denima u. tml. audumiem darinātas līdzīga piegriezuma arī modes tērpu virsdrēbju krūšautlenču bikses, parasti ar džinsiem raksturīgām fasona īpatnībām
atklāt uguni sākt šaut
gailis Sastāvdaļa (šautenes) aizslēga belzeņa nostādīšanai kaujas vai drošības zobā
sašauties Sašaut (1) sevi
iešaudīt Sašaut, aizšaut
torpedēt Sašaut, iznīcināt ar torpēdu
plītēties Savstarpēji šaut (vienam uz otru, citam uz citu)
ķerlauks Segta lauka daļa, kurā ar frontālu uguni iespējams, mērķi sašaut
trabuks Senatnē īsa šautene ar resnu stobru
agnejāstra senindiešu mitoloģijā - teiksmains ierocis, ugunīga šautra vai šķēps ar milzīgu iznīcinošu spēku, vēlākos laikos tam piedāvātas maģiskas īpašības
nostotēt sist ar svārku vai priekšauta malu
nostostēt Sist ar svārku vai priekšauta stūri
skuts Skotele, priekšauts
slēdzeklis Slēdzene, atslēgas "bērns"; šautenes atslēga
plīkšķene Slikta šautene
plīkšķenīca Slikta šautene
plīšķenīce Slikta šautene
spoķis Spieķis, runga, šautrs
gailis Sprūds (šautenei), mēlīte
griežļi Stobra vītnes - izstieptas spirāles veida rievas vītņstobra ieroču stobra kanāla iekšpusē, kas paredzētas izšautas lodes (šāviņa) griešanās kustības izraisīšanai ap savu asi (stabilitātei) lidojuma laikā pa trajektoriju, tādējādi palielinot šaušanas precizitāti un tālumu
strobs Stobrs (šautenei)
džinkstēt Svilpt (par izšautu lodi)
šaunāt Šaudīt, dzudz šaut
šaudīkla Šaujamierocis (parasti šautene, pistole)
šaujamrīks Šaujamierocis (parasti šautene, pistole)
šaujams Šaujamierocis (parasti šautene, pistole)
lice Šaura īpatnēji austa lenta, trese vai aukla malu apdarināšanai uniformām, livrejām, priekšautiem, kreklam, rīta svārkiem u. tml.
šaut (arī uzbrukt) no stūra šaut (uzbrukt) slepeni, no slēptuves
lādēt virsū šaut uz kādu
šauties Šaut vienam uz otru, citam uz citu; intensīvi, arī ilgāku laiku šaut uz kādu
šautene šautava (1)
šautne šautene
berdanka Šautene ar Berdāna aizslēgu; senāk krievu armijā lietota no pakaļgala lādējama šautene
Mauzera šautene šautene ar piecām patronām
zintele Šautenes aizdedzes caurums (senlaiku šautenei)
zintlaks Šautenes aizdedzes caurums (senlaiku šautenei)
kaujas zobs šautenes aizslēga elements
magazīnas šautenes šautenes kurās ierīkota ietaise, kur stāv patronas, sauktas arī par ātršāvējām, jo ikreiz pēc izšaušanas nav atkal jālādē
šepts šautenes laidne
šautin Šautin aizšaut - ļoti ātri kur nokļūt, strauji aizvirzīties, aizskriet
dārts šautriņu mešana – sporta veids, kurā mazas šautriņas jāmet apaļā, punktu zonās sadalītā mērķī
raķete Šāviņš - ar sprāgstvielu pildīta čaula, kas, izšauta gaisā, aizdegas un ko izmanto signalizācijai, apvidus apgaismošanai, uguņošanai
belemnoīds tāds, kam ir šautras forma
šauteņots tāds, kas ir apbruņots ar šauteni
skarlauks telpa (apvidus iecirknis), kura robežās, šaujot no attiecīgās ugunspozīcijas, ar šāviņa (lodes) tiešo trāpījumu var iznīcināt (sašaut) mērķi
lāštoks Tievs metāla stienis šautenes stobra tīrīšanai
iziet tikt izšautam cauri (kam), caur (ko); tikt izdzītam, izsistam, arī izgrūstam cauri (kam), caur (ko)
krist tikt nošautam, parasti medībās (par dzīvnieku)
dabūt lodi pierē tikt nošautam; tikt ievainotam ar lodi
plīkšķis Troksnis, ko rada (parasti pistoles, šautenes) šāviens
pliukšķis Troksnis, ko rada (parasti pistoles, šautenes) šāviens
uzbrukt (arī šaut) no stūra uzbrukt (šaut) slepeni, no slēptuves
stotēt uzsist ar svārku vai priekšauta malu
uzsaut Uzšaut
piegniezt Uzšaut, iesist
šaudīt vairākkārt šaut (1)
šaudīties vairākkārt šaut (1); šaudīt (1)
apšaudīt vairākkārt šaut (pa kādu mērķi)
blaukšināt vairākkārt šaut, šaudīt
blaukšķināt vairākkārt šaut, šaudīt
stopoties vairākkārtīgi šaut ar loku, stopu
bajonete Vairākšķautņu duramais ierocis, ko piestiprina pie šautenes stobra gala un lieto tuvcīņā; durklis
klaburnīca Veca medību šautene
tarbača Veca, paštaisīta šautene
prošava Vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams
karabīne Viegla šautene ar īsu stobru
uguns blīvums vienā laika vienībā izšauto šāviņu, ložu skaits uz noteikta garuma frontes joslu vai noteikta lieluma laukumu
vinčesters viena no pirmajām šauteņu sistēmām ar patronu magazīnu; šīs sistēmas šautene
apšauties Vienam otru nošaut (par lielu daudzumu)
izšāviens vienreizēja paveikta darbība --> izšaut (1)
šāviens vienreizēja paveikta darbība --> šaut (1); īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas šaujot
šāviens vienreizēja paveikta darbība --> šaut (2)
šāviens vienreizēja paveikta darbība --> šaut (3)
šāviens vienreizēja paveikta darbība --> šaut (4)
vienstrobene Vienstobrene; vienstobra šautene
šircapuža vieta zem priekšauta
šotelapuža vieta zem priekšauta
Šautinis Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "šautines" nosaukuma variants

šaut citās vārdnīcās:

MLVV

šaut

LLVV

šaut

MEV

šaũt