Paplašinātā meklēšana

Meklējam šaut.

Atrasts vārdos (100):

Atrasts vārdu savienojumos (13):

Atrasts skaidrojumos (304):

šautrs [šautra]{s:2481}
dārts [šautriņa]{s:2390}
šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī.
arķebuze 16. gs. šautene ar garu stobru, ko šaujot atbalstīja uz pleca.
arķebuzs 16. gs. šautene ar garu stobru, ko šaujot atbalstīja uz pleca.
17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
skortele Ādas priekšauts.
skortulis Ādas priekšauts.
skotelis Ādas priekšauts.
atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot); ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu.
aizlikt priekšautu (priekšā) aizsiet priekšautu
aizkniebt Aizšaut (garām).
nopļūrīt Aizšaut garām, sabojāt, saķēzīt.
aizblīkšķināt Aizšaut garām.
aizplaucēt Aizšaut.
pūdelis Aizšauts garām mērķim.
ļeperis Aizšauts putns, kas vēl spirinās.
klēpja priekšauts apjožams vai citādi piestiprināms priekšauts; klēpjauts
apsaut Apšaut.
projektils Ar sparu izsviests ķermenis; mērķī šauta bumba, lode, īpaši lielgabalu.
vienstobra Ar vienu stobru (par šauteni).
novēlots Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta operācijās - ziņojums novērotājam vai koriģētājam, ja aizkavējas ziņojums "izšauts", ziņojumam pievienojot kavēšanās laiku sekundēs.
apšaudelēt Atkārtoti apšaut (mazliet); atkārtoti nošaut.
uzšaudīties Atkārtoti uzšauties, noplakt un atkal pieņemties.
triekties Ātri lidot (par izšautu lodi, šāviņu u. tml.).
nobērt Ātri, nepārtraukti šaut un pabeigt šaut (parasti šāvienu kārtu).
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (mest, šaut u. tml. tā attālināšanās virzienā).
apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (villainēm, lakatiem, priekšautiem u. tml.); izgreznotās malas latviešu sieviešu apmetnim.
atsaut Atšaut (3).
atšaut Atšauties (2).
ķiemeles Audekla krusti, kas vajadzīgi, lai auduma velki šķiras un atspoli var šaut cauri.
zabene Bērnu priekšautiņš.
krūšautiņš Bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu.
švuļpstyns bērnu spēļlieta, "ūdens šautene", parasti izgatavota no lupstāja stiebra
kā suni bez žēlastības, cilvēka necienīgi (nošaut, nosist, padzīt, aprakt)
bazuka Bezatsitiena amerikāņu parauga reaktīvā šautene ar lielu bruņu caursites spēju, tika izmantota 2. pasaules kara laikā.
bīdeklis Bīdāmā šautra (dažādās ierīcēs), pārmija.
rūcene Bise, šautene.
rūcenīca Bise, šautene.
rūsenīca Bise, šautene.
sadot Bruņotā darbībā sadragāt, sašaut u. tml.
spraustava Darba priekšauts, parasti netīrs.
sprausteve Darba priekšauts, parasti netīrs.
šaušana Darbība --> šaut.
šāvējs Darītājs --> šaut.
šautriņmešana Dārts - šautriņu mešana.
sašaudelēt Daudzkārt sašaut.
aizšautnīte Dem. --> aizšautne.
šautriņa Dem. --> šautra (1).
šautuviņa Dem. --> šautuva.
šaujams Divd. --> šaut.
durklis Duramais tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā.
bajonnete Durklis, šautenes galā liekams, ap 1640. gadu Bajonnes pilsētā izgudrots duramais.
šaspo Francijā 19. gs. ražota šautene.
ārģērbi ģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka), vai ģērbi, virs kuriem parasti nevelk citus ģērbus, piemēram, priekšauts, virsvalks, peldkostīms
Husqvarna Husqvarna AB - rūpniecības uzņēmums, atrodas Huskvarnā, Zviedrijā, ražo instrumentus mežu un dārzu apstrādei, dibināts 1689. g. kā šauteņu rūpnīca, ieročus ražot beidza 1970. g.
klēpis Ieloks (kā nešanai), kuru veido, piemēram, uz augšu pacelts priekšauts un ķermeņa vidusdaļa.
ielaist Iemest, iešaut (kur iekšā).
ekstraktors Ierīce izšautas čaulas vai patronas izvilkšanai no patrontelpas.
ežektors Ierīce šaujamieročos izšautās patronas čaulītes izsviešanai.
ierunāties Iesākt šaut (par šaujamieročiem).
ietriekt Iešaut (kur iekšā lodi, šāviņu).
satriekt Iešaut (vairākas, daudzas lodes, šāviņus).
iesaut Iešaut, šaujot trāpīt.
iebliezt Iešaut.
ieplaucēt Iešaut.
ieredzēties Iešauties prātā.
iesauties Iešauties.
iestrēgt Ievirzīties (kur iekšā) un nevirzīties tālāk, neizvirzīties cauri (piemēram, par izšautu lodi).
izšauties Ilgāku laiku, daudz šaut.
medības uz gaidi individuālo medību veids, kurā medī pārnadžus, plēsējus un ūdensputnus; galvenās priekšrocības: medījamie dzīvnieki tiek mazāk traucēti, pirms šaušanas tos var labi apskatīt un novērtēt, var precīzāk trāpīt, jo ir iespēja šaut pa stāvošu vai lēni ejošu dzīvnieku, mednieks ir nodrošināts pret nelaimes gadījumiem
gāzt uguni intensīvi šaut
nodot Intensīvi šaut (kādu laiku).
spļaut uguni intensīvi šaut (uz ko)
vālēt Intensīvi šaut.
štuceris Īsa šautene ar vītnēm stobrā.
skotinis Īss priekšauts.
Bali tīģeris izmirusi tīģeru pasuga, pēdējais īpatnis nošauts 1937. gadā
uzsprūdīt Izšaut (kā) virzienā.
izsaut Izšaut (no ieroča).
izbliezt Izšaut.
izlaist Izšaut.
izzēvelēt Izšaut.
klēpjauts Klēpja priekšauts.
izbļaustīt Kliedzoši izšauties.
nošauties Kļūdaini nošaut (kā cita vietā).
medību signāli kolektīvo medību norisi reglamentējošas taures skaņas; melodiski, īsi, viegli iegaumējami signāli palīdz visiem medību dalībniekiem operatīvi un organizēti izpildīt nepieciešamās darbības saskaņā ar plānotām vai neparedzētām izmaiņām medību norisē; ar signālu nosaka, piemēram, kad sākt zvēra dzīšanu, kad sašauts limitētais dižmedījums, kad pārtraukt šaušanu, nosaka arī medību beigas u. tml.
plintniece Kopš 1919. g. čekistes nosaukums (no vārda plinte, šautene).
skramauka kramenīca (šautene)
arkebūze Kramenīca, šautene pirmajā laikā pēc pulvera izgudrošanas; arkebūza.
lacītis Krūšautiņš - bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu.
slienautiņš Krūšautiņš (bērnam), lacītis.
rādītājs Kustīga bulta, šautra, plāna plāksne u. tml. pie (parasti mēraparāta, mērierīces) skalas kāda lieluma parādīšanai uz tās.
štucernieki Labākie šāvēji, kurus Krievijas armijā, sākot ar 1842. g., sešus katrā rotā apbruņoja ar štuceriem (īsas šautenes ar vītnēm).
lādštoks Lādējamā un šautenes stobra tīrāmā nūja.
lodāt Lādēt (šauteni).
Rūsiņš latgaļu valdnieks 13. gadsimtā, minēts Indriķa hronikā, 1212. g. bija viens no Autīnes sacelšanās vadoņiem, uzņēmās Satezeles pils aizstāvēšanu un tur krita (sarunu laikā ar krustnešiem tīšām vai netīšām tika nošauts ar stopu)
neķerlauks Lauka aizsegta daļa, kurā pa doto trajektoriju nevar sašaut mērķi.
beizars Liela stiba ar ko uzšaut zirgam.
lielgabalnostate Lielgabala tēmēšanas iekārtu nostate, uz kā tiek izšauts noteikts šāvienu skaits.
muskete Lielkalibra šautene, kam ir deglis un ko šaujot atbalsta uz paliktņa.
krusa Liels daudzums (izšautu ložu, skrošu, mestu akmeņu u. tml.).
plīks Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
plīkš Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
paf Lieto, lai atdarinātu (piemēram, šautenes, pistoles) šāvienu troksni.
pliuks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
pliukšķ Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
pif Lieto, lai atdarinātu, piemēram, šautenes, pistoles šāvienu troksni.
ljūiss Ljūisa patšautene - rokas ložmetēja paveids.
lūiss Ljūisa patšautene - rokas ložmetēja paveids.
šāviņš Lode, renkulis, skrots, bulta vai citi priekšmeti vai vielas, kas paredzēti vai pielāgoti šaušanai no ieroča vai tiek izšauti no ieroča (Ieroču aprites likums).
vinčesterdisks magnētisko disku atmiņas ierīce hermētiskā apvalkā, ko izmantoja miniskaitļotājos un personālajos skaitļotājos; nosaukums cēlies sakarā ar ierīces pirmā modeļa 30/30 un šautenes "Winchester" izplatītā modeļa 30/30 apzīmējumu sakritību; vinčesters
lacis Maza bērna priekšautiņš.
zaberlace Maza bērna priekšautiņš.
montehristo Maza šautene, kas šauj ar patronām bez pulvera; montekristo.
montekristo Mazkalibra šauteņu un pistoļu sistēma; šīs sistēmas šautene, pistole.
piesaut Medībās nošaut (dzīvniekus) pietiekami, daudz.
divstobrene Medību šautene ar diviem stobriem.
sinhronizators mehānisms aviācijas šaujamieročos, kas dod iespēju šaut no ložmetēja vai lielgabala caur rotējošo propelleri un netrāpīt tā lāpstām
drindli Meiteņu un jaunu sieviešu apģērbs, kas sastāv no ņiebura, blūzes, svārkiem un priekšauta.
pašaut Neilgu laiku, mazliet šaut.
nošauties Nejauši nošaut.
strupe Nelāga šautene.
strūpene Nelāga šautene.
mazā lāpsta neliela lāpsta ar īsu kātu ierakumu rakšanai tiešas (šauteņu, automātu, ložmetēju) apšaudes apstākļos
ķīlaks Neliels priekšauts virs sievietes svārkiem.
skutiņa Neliels priekšauts.
bērt Nepārtraukti šaut.
pūdelēt Neprasmīgi šaut tā, ka netrāpa mērķī (parasti par medniekiem).
mautave Netīrs, sliktas drēbes priekšauts; pamave (4).
pamave Netīrs, sliktas drēbes priekšauts.
pamuja Netīrs, sliktas drēbes priekšauts.
pamuve Netīrs, sliktas drēbes priekšauts.
māzēt Netrāpīt, šaut garām mērķim.
vārnukāja No viena punkta izejošas trīs 0,5-0,9 m platas, 40-50 m garas stidziņas (vizūras), kas medniekam ļauj laikus ievērot tuvojošos dzīvnieku un droši izšaut.
aizsūtīt pie Pētera nogalināt, nošaut
šļopnuķ Noslepkavot, nošaut.
šmaļnuķ Noslepkavot, nošaut.
likt pie sienas nostādīt, lai nošautu
pielikt pie sienas nostādīt, lai nošautu; arī nošaut
(pie)likt pie sienas nostādīt, lai nošautu; arī nošaut
apšaut Nošaut (daudzus vai visus).
nogāzt Nošaut (dzīvnieku, parasti medībās); arī nokaut.
dasaut Nošaut (ievainotu, slimu dzīvnieku).
noguldīt Nošaut (parasti bruņotā cīņā, medībās).
pridupļiķ Nošaut ar divstobru bisi.
zasverļiķ Nošaut ar vītņstobra ieroci.
nolaist no kātiem nošaut, nogalināt
atšaut Nošaut, nomedīt (no dzīvnieku kopuma noteiktu skaitu kādas kvalitātes dzīvnieku).
ietriekt (arī iedzīt) lodi galvā (arī pierē) nošaut, nošauties
fuzijēt Nošaut.
nobīkšināt Nošaut.
nobliezt Nošaut.
nogumzīt Nošaut.
nokniebt Nošaut.
nokniedēt Nošaut.
nošaudīt Nošaut.
nosaut Nošaut.
paguldīt Nošaut.
pļunuķ Nošaut.
vaļiķ Nošaut.
zavaļiķ Nošaut.
apšauties Nošauties (par lielu daudzumu).
nosasauties Nošauties.
ietēmēt Notēmēt un iešaut, arī iemest (kur).
pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
sīkt Par izšautām lodēm, šāviņiem.
lenču priekšauts pārmaucamo vai sasienamo lenču krūšauta un apjožamā klēpjauta sašuvums vai vienlaidu piegriezums vienotā abpus vidukļa priekšautā
abrezs Pārveidota šautene vai medību bise (ar apzāģētu stobru).
obrezs Pārveidota šautene vai medību bise (ar apzāģētu stobru).
pasaut Pašaut.
pašaut Pašauties (1).
izgrūst Pēkšņi, spēji izšaut.
dioptrs Pie šautenes piestiprināta ierīce, kas palielina mērķēšanas precizitāti (disks ar caurumu, pa kuru šāvējs skatās uz graudu un mērķi).
vaigot Piekļauties, piegulēt (par šautenes laidi).
pietrepēt pielādēt (senu, pa stobru lādējamu šauteni)
piešaudīt Piešaut (1).
iešaudīt Piešaut.
Huskvarna Pilsēta Zviedrijā ("Huskvarna"), Smolandē, pie Veterna dienvidu gala, 21500 iedzīvotāju (2010. g.), 1689. g. pie Huskvarnas upes ierīkoja šauteņu rūpnīcu, kas kļuva par pamatu rūpniecības sākumam, pilsētas tiesības kopš 1911. g.
gaisene Pneimatiskā šautene.
priekšautapuža Priekšauta apakšējā daļa; vieta zem priekšauta.
derža Priekšauta saite.
šircīte Priekšautiņš.
skotele Priekšauts (parasti ādas vai bieza auduma).
šķērts priekšauts (senāk)
aizsargpriekšauts Priekšauts, kas paredzēts aizsardzībai.
priekšdrēbe Priekšauts.
priekšeniece Priekšauts.
priekšenieks Priekšauts.
priekšinieks Priekšauts.
priekškanieks Priekšauts.
priekškauts Priekšauts.
priekšķinieks Priekšauts.
priekšnieks Priekšauts.
priekšots Priekšauts.
priekšuts Priekšauts.
priešaukts Priekšauts.
prieškauts Priekšauts.
prīškinīks Priekšauts.
prošauts Priekšauts.
širce Priekšauts.
šircis Priekšauts.
šķortele Priekšauts.
šķotele Priekšauts.
šotele Priekšauts.
šurmaka Priekšauts.
proševi Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
prošuva Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
prošuve Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
prošuvi Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par izšautām lodēm); atskanēt šādām skaņām.
pliukšēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim.
pliukšķēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim.
plīkšēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim.
plīkšķēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim.
grūst Raidīt šāviņu; šaut.
borda Rakstaina cita auduma apmale vai mala (priekšautam, kleitai).
izšauties Refl. --> izšaut (2); tikt izšautam.
izšauties Refl. --> izšaut (6).
pašauties Refl. --> pašaut (2); tikt pašautam.
uzšauties Refl. --> uzšaut (1); tikt uzšautam.
mājdrēbes Sadzīves ģērbi, kas paredzēti valkāšanai mājās (piem., priekšauts, peldmētelis); mājģērbi.
lode pierē (arī ribās, krūtīs) saka, ja kāds tiek nošauts; saka, ja kāds nošaujas
lode ribās (arī krūtīs, pierē) saka, ja kāds tiek nošauts; saka, ja kāds nošaujas
dungriņi sākotnēji – no ilgizturīgā dungrauduma piegrieztās melnstrādnieku ārdrēbju bikses ar augšmalai piešūtu krūšautu un aizmugurē krusteniskām maiņgaruma plecu lencēm; kopš 20. gs. vidus – no dažādiem, īpaši no balējoši zilo šķēru denima u. tml. audumiem darinātas līdzīga piegriezuma arī modes tērpu virsdrēbju krūšautlenču bikses, parasti ar džinsiem raksturīgām fasona īpatnībām
atklāt uguni sākt šaut
gailis Sastāvdaļa (šautenes) aizslēga belzeņa nostādīšanai kaujas vai drošības zobā.
sašauties Sašaut (1) sevi.
iešaudīt Sašaut, aizšaut.
torpedēt Sašaut, iznīcināt ar torpēdu.
plītēties Savstarpēji šaut (vienam uz otru, citam uz citu).
ķerlauks Segta lauka daļa, kurā ar frontālu uguni iespējams, mērķi sašaut.
trabuks Senatnē īsa šautene ar resnu stobru.
agnejāstra senindiešu mitoloģijā - teiksmains ierocis, ugunīga šautra vai šķēps ar milzīgu iznīcinošu spēku, vēlākos laikos tam piedāvātas maģiskas īpašības
nostotēt sist ar svārku vai priekšauta malu
nostostēt Sist ar svārku vai priekšauta stūri.
skuts Skotele, priekšauts.
slēdzeklis Slēdzene, atslēgas "bērns"; šautenes atslēga.
plīkšķene Slikta šautene.
plīkšķenīca Slikta šautene.
plīšķenīce Slikta šautene.
spoķis Spieķis, runga, šautrs.
gailis Sprūds (šautenei), mēlīte.
griežļi Stobra vītnes - izstieptas spirāles veida rievas vītņstobra ieroču stobra kanāla iekšpusē, kas paredzētas izšautas lodes (šāviņa) griešanās kustības izraisīšanai ap savu asi (stabilitātei) lidojuma laikā pa trajektoriju, tādējādi palielinot šaušanas precizitāti un tālumu.
strobs Stobrs (šautenei).
džinkstēt Svilpt (par izšautu lodi).
šaunāt Šaudīt, dzudz šaut.
šaudīkla Šaujamierocis (parasti šautene, pistole).
šaujamrīks Šaujamierocis (parasti šautene, pistole).
šaujams Šaujamierocis (parasti šautene, pistole).
stroķis Šaujamierocis (parasti šautene).
lice Šaura īpatnēji austa lenta, trese vai aukla malu apdarināšanai uniformām, livrejām, priekšautiem, kreklam, rīta svārkiem u. tml.
šaut (arī uzbrukt) no stūra šaut (uzbrukt) slepeni, no slēptuves
lādēt virsū šaut uz kādu
šauties Šaut vienam uz otru, citam uz citu; intensīvi, arī ilgāku laiku šaut uz kādu.
šautene šautava (1)
šautne šautene
berdanka Šautene ar Berdāna aizslēgu; senāk krievu armijā lietota no pakaļgala lādējama šautene.
Mauzera šautene šautene ar piecām patronām
zintele Šautenes aizdedzes caurums (senlaiku šautenei).
zintlaks Šautenes aizdedzes caurums (senlaiku šautenei).
kaujas zobs šautenes aizslēga elements
magazīnas šautenes šautenes kurās ierīkota ietaise, kur stāv patronas, sauktas arī par ātršāvējām, jo ikreiz pēc izšaušanas nav atkal jālādē
šepts šautenes laidne
šautin Šautin aizšaut - ļoti ātri kur nokļūt, strauji aizvirzīties, aizskriet.
dārts šautriņu mešana – sporta veids, kurā mazas šautriņas jāmet apaļā, punktu zonās sadalītā mērķī
raķete Šāviņš - ar sprāgstvielu pildīta čaula, kas, izšauta gaisā, aizdegas un ko izmanto signalizācijai, apvidus apgaismošanai, uguņošanai.
belemnoīds Tāds, kam ir šautras forma.
šauteņots Tāds, kas ir apbruņots ar šauteni.
skarlauks Telpa (apvidus iecirknis), kura robežās, šaujot no attiecīgās ugunspozīcijas, ar šāviņa (lodes) tiešo trāpījumu var iznīcināt (sašaut) mērķi.
lāštoks Tievs metāla stienis šautenes stobra tīrīšanai.
iziet Tikt izšautam cauri (kam), caur (ko); tikt izdzītam, izsistam, arī izgrūstam cauri (kam), caur (ko).
krist Tikt nošautam, parasti medībās (par dzīvnieku).
dabūt lodi pierē (arī ribās, krūtīs) tikt nošautam; tikt ievainotam ar lodi
plīkšķis Troksnis, ko rada (parasti pistoles, šautenes) šāviens.
pliukšķis Troksnis, ko rada (parasti pistoles, šautenes) šāviens.
uzbrukt (arī šaut) no stūra uzbrukt (šaut) slepeni, no slēptuves
stotēt uzsist ar svārku vai priekšauta malu
piegniezt Uzšaut, iesist.
uzsaut Uzšaut.
šaudīties Vairākkārt šaut (1); šaudīt (1).
šaudīt Vairākkārt šaut (1).
apšaudīt Vairākkārt šaut (pa kādu mērķi).
blaukšināt Vairākkārt šaut, šaudīt.
blaukšķināt Vairākkārt šaut, šaudīt.
stopoties Vairākkārtīgi šaut ar loku, stopu.
bajonete Vairākšķautņu duramais ierocis, ko piestiprina pie šautenes stobra gala un lieto tuvcīņā; durklis.
klaburnīca Veca medību šautene.
tarbača Veca, paštaisīta šautene.
prošava Vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
karabīne Viegla šautene ar īsu stobru.
uguns blīvums vienā laika vienībā izšauto šāviņu, ložu skaits uz noteikta garuma frontes joslu vai noteikta lieluma laukumu
vinčesters Viena no pirmajām šauteņu sistēmām ar patronu magazīnu; šīs sistēmas šautene.
apšauties Vienam otru nošaut (par lielu daudzumu).
izšāviens Vienreizēja paveikta darbība --> izšaut (1).
šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (1); īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas šaujot.
šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (2).
šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (3).
šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (4).
vienstrobene Vienstobrene; vienstobra šautene.
šircapuža Vieta zem priekšauta.
šotelapuža Vieta zem priekšauta.
Šautinis Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "šautines" nosaukuma variants.

šaut citās vārdnīcās:

MLVV

šaut

LLVV

šaut

MEV

šaũt