šautene
šautene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šautene | šautenes |
| Ģen. | šautenes | šauteņu |
| Dat. | šautenei | šautenēm |
| Akuz. | šauteni | šautenes |
| Lok. | šautenē | šautenēs |
1.Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru cilvēku vai dzīvnieku iznīcināšanai (retāk kādu priekšmetu bojāšanai) ar lodi, skrotīm, arī ar durkli, laidi.
PiemēriMedniekam ar labu šauteni rokā nav jābēg no izsalkušā lāča.
- Medniekam ar labu šauteni rokā nav jābēg no izsalkušā lāča.
- - Jāsalabo šautene!
- Ar āmuru Konrāds nosita atslēgu no skapja, kurā Etāna glabāja šautenes.
- Viņš pievilka tuvāk šauteni.
- Atbalstīta pret durvju aplodu, stāvēja viņa šautene.
- Godasargiem ir balti cimdi un šautene.
Stabili vārdu savienojumi
- Ņemt rokā (arī rokās) šauteni (arī zobenu, ieroci) idioma — cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit