cauršauts

cauršauts darbības vārds; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)

1.Tāds, kam šāviņš, lode izurbusies cauri.

// Tāds, kas radies, šāviņam, lodei izurbjoties cauri.

2.apvidvārds Tāds, ko ķērusi mājlopu trieka.

Avoti: LLVV, ViV