cauršaut
cauršaut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | cauršauju | cauršaujam | cauršāvu | cauršāvām | cauršaušu | cauršausim |
| 2. pers. | cauršauj | cauršaujat | cauršāvi | cauršāvāt | cauršausi | cauršausiet, cauršausit |
| 3. pers. | cauršauj | cauršāva | cauršaus | |||
Pavēles izteiksme: cauršauj (vsk. 2. pers.), cauršaujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: cauršaujot (tag.), cauršaušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: cauršautu
Vajadzības izteiksme: jācauršauj
1.Šaujot izvirzīt lodi, šāviņu cauri (kam), caur (ko).
1.1.parasti formā: trešā persona Šaujot tikt izvirzītam cauri (kam), caur (ko) – par lodi, šāviņu.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 3. Izmantojiet psihisku vairogu, raidot sev pa priekšu necauršaujama stikla tēlu.
- Sieviete guvusi cauršautu brūci krūšu kurvī, lode skārusi arī plaušas.
- Stiprā apšaude cauršāva sardzes ēku un Grīnvalds varēja pārvietoties tikai rāpus.
- Nāc līdzi, vai arī es cauršaušu tavas nolāpītās nieres!”
- Cauršautā galva smagi atsitās pret melnās sofas augsto atzveltni, tad viņš lēnām sabruka uz vieniem sāniem.