cauršaut

cauršaut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Šaujot izvirzīt lodi, šāviņu cauri (kam), caur (ko).

// parasti formā: trešā persona Šaujot tikt izvirzītam cauri (kam), caur (ko) — par lodi, šāviņu.

Avoti: MLVV