iziet
iziet nekārtns darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izeju | izejam | izgāju | izgājām | iziešu | iziesim |
| 2. pers. | izej | izejat | izgāji | izgājāt | iziesi | iziesiet, iziesit |
| 3. pers. | iziet | izgāja | izies | |||
Pavēles izteiksme: izej (vsk. 2. pers.), izejiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izejot (tag.), iziešot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izietu
Vajadzības izteiksme: jāiziet
1.intransitīvs Ejot izvirzīties (no kādas telpas, teritorijas u. tml.).
1.1.Ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt, izkļūt (kur, uz kā u. tml.); ejot sasniegt (kādu vietu) un nonākt, kļūt (uz tās).
Stabili vārdu savienojumiIziet uz ledus.
- Iziet uz ledus — 1. Uzsākt slidošanu no ledus laukuma malas; arī izslidot2. Sākt nodarboties ar slidošanu (piemēram, sezonas sākumā)
1.2.Uz neilgu laiku atstāt uzturēšanās vietu (piemēram, mājas, dzīvokli) un aiziet.
1.3.Doties ceļā kājām.
1.4.parasti kopā ar: lokatīvs vai darbības vārds, nenoteiksme Iet un iesaistīties (kādā pasākumā, darbībā u. tml.), parasti, atstājot kādas telpas.
Stabili vārdu savienojumiIziet ielās.
- Iziet ielās — iziet demonstrācijā
1.5.sarunvaloda Atstāt, atbrīvot (piemēram, dzīvokli, māju, kur dzīvo).
1.6.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Izbeigties, pāriet (parasti par fizisku stāvokli, par spējām).
1.7.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Izzust (parasti par smaku, smaržu).
1.8.Ejot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
1.9.pārnestā nozīmē Pabūt (kur) un izciest lielas mokas; pārdzīvot, pārciest (ko).
2.intransitīvs Pārvietojoties izvirzīties (no kādas teritorijas) – par karaspēku.
2.1.Pārvietojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par karaspēku.
2.2.Izbraukt (parasti par kuģi); izbraukt (jūrā, selgā u. tml.) ar kuģi, laivu.
2.3.Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.); izbraukt (noteiktā trasē); izvirzīties (no kāda stāvokļa) – par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
2.4.Izvirzīties, izbraukt cauri (kam), caur (ko) – par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem.
2.5.sarunvaloda Tikt izdabūtam (no kurienes, kur u. tml.) – par priekšmetu.
2.6.sarunvaloda Izplūst (piemēram, par dūmiem).
3.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām).
3.1.Virzīties, izvest (uz kādu punktu, vietu) – piemēram, par ceļu.
3.2.Izvirzīties, izvest cauri (kam), caur (ko) – piemēram, par ceļu.
3.3.Iesākties (no kāda punkta) un virzīties (piemēram, par līniju).
4.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Izsūkties cauri (kam), caur (ko) – par šķidrumu; izplatīties caur; (kam), caur (ko) piemēram, par stariem.
4.1.Tikt izšautam cauri (kam), caur (ko); tikt izdzītam, izsistam, arī izgrūstam cauri (kam), caur (ko).
4.2.Rasties un pārņemt (ko) viscaur uz brīdi.
5.intransitīvs Paveikt kādu gājienu.
6.transitīvs Ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā); ejot pabūt (daudzās vai visās vietās).
6.1.Ejot veikt (ceļu, maršrutu u. tml.).
6.2.sarunvaloda Aiziet (uz kādu vietu, parasti noteiktā nolūkā) un atnākt atpakaļ.
6.3.sarunvaloda Piedalīties (kādā pasākumā, kas parasti saistīts ar pārvietošanos) un pabeigt piedalīties.
6.4.sarunvaloda Apstaigāt (kādas instances, iestādes u. tml.).
7.transitīvs Pārdzīvot laika gaitā (kādu fāzi, stāvokli).
Stabili vārdu savienojumiIziet brīvgājienu.
- Iziet brīvgājienu joma: tehnika — likvidēt spēli
8.sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: trešā persona Paveikties, klāties (kā).
Stabili vārdu savienojumiIziet greizi. Iziet plāni.
- Iziet greizi frazēma — paveikties slikti, norisēt kļūmīgi
- Iziet plāni frazēma — nepaveikties, klāties slikti
8.1.Norisēt, notikt, arī iznākt (kā).
9.sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: trešā persona Tikt izdotam, iztērētam (par naudu).
9.1.Tikt izlietotam, patērētam (par produktu); tikt izlietotam (par daudziem vai visiem priekšmetiem).
10.sarunvaloda, intransitīvs Apprecēties (ar kādu) – parasti par sievieti.
11.sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: trešā persona Izplatīties, kļūt plaši zināmam (par ziņām, valodām, u. tml.).
12.sarunvaloda, intransitīvs Izmantot (kādus līdzekļus savu mērķu sasniegšanā).
13.sarunvaloda, intransitīvs Ievērot, pieņemt par pamatu, izejas punktu (tālākai darbībai, secinājumam u. tml.).
14.sarunvaloda, intransitīvs Tikt pārbaudītam (piemēram, daudzās instancēs).
15.sarunvaloda, transitīvs Paveikt, pabeigt (piemēram, mācību kursu, praksi); būt pakļautam (kādai darbībai, norisei).
15.1.intransitīvs
Stabili vārdu savienojumiIziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu. Iziet (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) arēnā.
- Iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu — apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi
- Iziet (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) arēnā — piedalīties, iesaistīties (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) pasākumā, parasti pirmo reizi; uzsākt nopietni, sistemātiski darboties (sportā, mākslā, literatūrā u. tml.)
- Iziet baru novecojis, frazēma — nopļaut vālu līdz galam
- Iziet caur daudzu rokām frazeoloģisms — pabūt daudzu rokās, rīcībā (parasti par kādu priekšmetu)
- Iziet caur dzīvi frazeoloģisms — nodzīvot dzīvi
- Iziet caur uguni un ūdeni idioma — pārdzīvot un izturēt ļoti lielas un dažādas grūtības
- Iziet cauri grāmatai; iziet grāmatu cauri novecojis, frazēma — izlasīt visu grāmatu, parasti ātri, arī steigā
- Iziet cauri kāda rokām frazēma — pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem)
- Iziet cīņā kolokācija — uzsākt cīņu (pret ko), uzsākt apkarot (ko)
- Iziet cīņu ceļu kolokācija — piedalīties cīņā, aktīvā darbībā (pret ko, par ko)
- Iziet dzīvē frazeoloģisms — uzsākt patstāvīgu darba dzīvi (piemēram, pēc skolas beigšanas)
- Iziet no fūgām žargonisms, frazēma — izmežģīties
- Iziet no ierindas idioma — 1. Kļūt neizmantojamam, nederīgam (piemēram, par mašīnām, ierīcēm)2. Pārtraukt aktīvi strādāt, darboties (par cilvēku)
- Iziet no jēgas; iziet no prāta sarunvaloda — zaudēt saprātu
- Iziet no krastiem; izkāpt no krastiem — pārplūst (par upi, ezeru u. tml.)
- Iziet no modes kolokācija — pārstāt būt modernam, nebūt vairs modē
- Iziet pasaules tirgū — pārdot (ražojumu) ārpus savas zemes robežām; tikt pārdotam ārpus savas zemes robežām (par ražojumu)
- Iziet pasaulē — 1. Doties projām no ierastās, parasti nomaļas, savrupas, vietas un iepazīties ar dzīvi; doties ceļojumos ārpus savas zemes2. Kļūt populāram, izplatīties ārpus savas zemes robežām
- Iziet pie vīra kolokācija — apprecēties (par sievieti)
- Iziet sveikā sarunvaloda, frazēma — izglābties no soda, no nepatikšanām
- Iziet tautā — kļūt populāram, plaši pazīstamam (piemēram, par mākslas darbu)
- Iziet tautās poētiska stilistiskā nokrāsa, idioma — apprecēties (par sievieti)
- Iziet ugunskristības frazēma — izturēt ļoti nopietnu, arī izšķirošu pārbaudījumu
- Iziet uz vēstures skatuves; uziet uz vēstures skatuves; uznākt uz vēstures skatuves idioma — iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos
- Izkrist (arī iziet) no prāta (arī no galvas), retāk izkrist no atmiņas — aizmirsties, pārstāt būt apziņā
- Izstaigāt kauju laukus; izstaigāt kara laukus; izstaigāt kauju ceļus; izstaigāt kaujas laukus; izstaigāt cīņu ceļus; iziet kara ceļus; iziet cīņu ceļus kolokācija — piedalīties kaujās daudzās vietās
- Ledus iziet kolokācija — saka, kad pavasarī ledu (parasti upē) aiznes straume
- Trīsas (arī drebuļi, tirpas) iziet caur(i) kauliem idioma — saka, ja cilvēks pēkšņi notrīs, nodreb u. tml. (piemēram, uztraukumā)
- Uguns iziet kolokācija — uguns izdziest
- Vēders iziet kolokācija — zarnas iztukšojas defekācijas rezultātā
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Analizējamās kategorijas tiek veidotas, izejot no interviju procesā tapušajiem tekstiem.
- Viņi iziet cauri tam pašam lingvistiskajam posmam, ieskaitot lalināšanas posmu.
- Ētiskie apsvērumi lielākoties tika vērtēti izejot no riska un lietderīguma attiecības.
- Instrumentālais prāts tiek aprakstīts kā totalitārs, kurš nepiedāvā nekādu izeju.
- Māsas varēja iziet no kopienas mītnes tikai ar vecākās māsas atļauju.