Paplašinātā meklēšana
Meklējam iziet.
Atrasts vārdos (9):
Atrasts vārdu savienojumos (44):
- baru iziet
- iedurt kā nazim sirdī, arī (ie)durt kā nazi (arī kā ar nazi) sirdī, arī iziet kā nazis caur sirdi, arī kā nazis (arī naža asmens, duncis) sirdī, arī kā naža (arī dunča) dūriens sirdī
- iet (arī iziet, noiet) šķībi (arī greizi)
- iziet (arī uznākt, uziet) uz vēstures skatuves
- iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu
- iziet (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) arēnā
- iziet baru
- iziet brīvgājienu
- iziet caur daudzu rokām
- iziet caur dzīvi
- iziet caur kāda rokām
- iziet caur uguni un ūdeni
- iziet cauri grāmatai, arī iziet grāmatu cauri
- iziet cauri kāda rokām
- iziet cīņā
- iziet cīņu ceļu
- iziet dzīvē
- iziet greizi
- iziet jūrā
- iziet kā nazis caur sirdi
- iziet no fūgām
- iziet no ierindas
- iziet no jēgas (arī no prāta)
- iziet no krastiem
- iziet no modes
- iziet par sievu
- iziet pasaulē
- iziet pasaules tirgū
- iziet pie vīra
- iziet plāni
- iziet sveikā
- iziet tautā
- iziet tautās
- iziet ugunskristības
- iziet uz ledus
- iziet uz vēstures skatuves
- izkrist (arī iziet) no prāta (arī no galvas), retāk izkrist no atmiņas
- izstaigāt kara laukus (arī kaujas laukus), arī izstaigāt (arī iziet) kara (arī kauju, cīņu) ceļus
- ledus iziet
- nauda (aiz)iet (arī iziet)
- noiet (arī iziet) greizi
- trīsas (arī drebuļi, tirpas) iziet caur(i) kauliem
- uguns iziet
- vēders iziet
Atrasts skaidrojumos (743):
- aizgāzties (Ātri) aiziet, aizbraukt (sacīts nicīgi).
- izdegt Aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.); izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem).
- aizmatot Aizbēgt, izbēgt, ātri aiziet.
- aizmukt Aizbēgt, izvairīties, aiziet.
- aizjādīties Aizbraukt; aiziet.
- aizkančīt Aiziet (bērnu valodā).
- aizdalsāt Aiziet (bez zināma iemesla).
- aizslampāt Aiziet (kaut kur) bez īsta iemesla.
- aizkāpt Aiziet (kur, pie kā u. tml).
- aizdipāt Aiziet (neatsperīgiem vai maziem soļiem).
- aizdeiderēt Aiziet (nedrošiem soļiem).
- nokležāt Aiziet (nicīgi vai smagā gaitā).
- atstāties Aiziet (no darba, amata).
- aizseperēt Aiziet (par bērniem, kas tikko sāk staigāt).
- nodoties Aiziet (par daudziem).
- aiztesties Aiziet (parasti ātri).
- aizstaigāt Aiziet (parasti lēnām).
- aizrāpot Aiziet (parasti lēni, ar grūtībām).
- aiznākt Aiziet (projām); pārcelties (uz citu vietu).
- aizlimbāt Aiziet (sacīts nicinoši).
- aizļikāt Aiziet (sacīts par bērniem un zaķiem).
- iziet Aiziet (uz kādu vietu, parasti noteiktā nolūkā) un atnākt atpakaļ.
- noiet Aiziet (uz kurieni, kur u. tml.).
- aizjārēt Aiziet ālējoties, plosoties.
- aprikties Aiziet aplam, apmaldīties.
- aizmeloties Aiziet ar izdomātu ieganstu.
- aizļurkāt Aiziet ar ļenganiem soļiem.
- aizkluburēt Aiziet ar pūlēm vai klibojot (par veciem cilvēkiem vai zirgiem).
- aizklunkurēt Aiziet ar pūlēm vai klibojot (par veciem cilvēkiem vai zirgiem).
- aizmīņāties Aiziet ar pūlēm vai lēnu mīdoties šurpu turpu.
- aizčudīties Aiziet ar pūlēm.
- aizkruities Aiziet ar pūlēm.
- aizpluskāt Aiziet ar slapjiem sieviešu svārkiem.
- aizlāpstot Aiziet ar smagiem soļiem.
- izņemt atvaļinājumu aiziet atvaļinājumā ar likumu noteiktajā kārtībā.
- pagult Aiziet bojā (bruņotā cīņā).
- iznīkt Aiziet bojā (par cilvēku, cilvēku kopumu).
- izmirt Aiziet bojā (par daudziem vai visiem dzīvniekiem vai augiem, to kopumu).
- izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
- noputēt Aiziet bojā (par materiālām vērtībām).
- noslīkt Aiziet bojā pārmērīga mitruma dēļ (par augiem).
- izdegt Aiziet bojā ugunsgrēkā (par daļu meža, stepes u. tml.).
- sabrukt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
- sagrūt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
- nobeigties Aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām).
- izkvēpt Aiziet bojā, iznīkt.
- zaudēt galvu aiziet bojā, krist kaujā.
- pazaudēt galvu Aiziet bojā, krist kaujā.
- sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam (par cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
- sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam ugunsgrēkā.
- izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu).
- izputēt no zemes virsas (arī no pasaules) aiziet bojā.
- izputēt no pasaules (arī no zemes virsas) aiziet bojā.
- izputēt (arī pazust, izzust) no zemes virsas (retāk virsus) aiziet bojā.
- aiziet bujānos aiziet bojā.
- aizbungāt Aiziet bungojot.
- aizrozīties Aiziet gāzelēdamies (un lēnām).
- aizšļaukāties Aiziet goroties.
- aizpenterēt Aiziet grīļīgi, streipuļojot.
- nolikties uz auss aiziet gulēt.
- aizkankarot Aiziet ietītam lupatās.
- aiztrallāt Aiziet jautri dziedot (trallinot).
- aizsluburot Aiziet klūpot, ļogoties.
- aizčaukstināt Aiziet lēnām, velkot kājas (sacīts par veciem cilvēkiem).
- aizcibāt Aiziet lēniem, maziem solīšiem.
- aiziet par tālu aiziet līdz galējībai, neievērot pieņemtās normas.
- daiet Aiziet līdz kādai vietai.
- aizstibāt Aiziet lieliem soļiem.
- aizstibot Aiziet lieliem soļiem.
- aizstilbot Aiziet lieliem soļiem.
- aizdikāt Aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem.
- aizdīkāt Aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem.
- aizbumburēt Aiziet maziem solīšiem.
- aizņirpāt Aiziet maziem solīšiem.
- aizstuknīties Aiziet negribīgi, nelabprāt.
- aizdulburēt Aiziet neskaidri murminot.
- atkāpties Aiziet no (parasti vadoša, atbildīga) amata.
- atdalīties Aiziet no citiem, palikt savrup (par cilvēkiem).
- doties (arī iet) pensijā aiziet no regulāra algota darba un saņemt pensiju.
- aizkankāt Aiziet nogurušiem soļiem.
- aiziet aiz krūmiem aiziet nokārtot dabiskās vajadzības.
- aizšļampāt Aiziet pa dubļiem, lēnām aiziet pa sliktu ceļu.
- aizpļekāt Aiziet pa dubļiem.
- aizmirdzināt Aiziet pāri, garām (par lietu).
- aizstierēt Aiziet pastaigājoties.
- aizcierāt Aiziet pastaigas solī.
- aizcierēt Aiziet pastaigas solī.
- emeritēties Aiziet pensijā, saglabājot akadēmisko nosaukumu, titulu u. tml.
- aizposties Aiziet pieklājīgi ģērbtam.
- aizdīdīties Aiziet plosoties.
- aizčabināt Aiziet pļāpājot.
- aizblūkšķēt Aiziet prom ar troksni.
- aizblozīties Aiziet prom lēni gāzelējoties.
- aizvadīties Aiziet prom, pārvākties ar visu mantu.
- aizviesties Aiziet prom.
- aizstebulēt Aiziet raudot.
- aiztimbāt Aiziet raudot.
- aizvārīt Aiziet rībot (krācot, rūcot).
- aizrindot Aiziet rindām (sakārtotiem rindās).
- aizrukšēt Aiziet rukšķot.
- aiztakšķināt Aiziet sadzirdamiem soļiem (sitot kājas).
- aizkumuļot Aiziet saliekušamies, streipuļojot.
- aizsliept Aiziet smagā gaitā.
- aizgrūst Aiziet smagiem soļiem.
- aizklubašot Aiziet smagiem soļiem.
- aizšļokāt Aiziet smagiem, šļūcošiem soļiem.
- aizšmignēt Aiziet smejoties.
- aizdīžāt Aiziet stampājot (ar kājām).
- aiztošāt Aiziet stenot (lēnām).
- aizgaņģerēt Aiziet streipuļojot, nedrošiem soļiem.
- aizčamdīties Aiziet taustoties.
- tērestība Aiziet tērestībā - tikt nelietderīgi izlietotam; sabojāties.
- aiziet uz vienu vietiņu aiziet uz ateju.
- ģelaķ otvod aiziet uz pretējo pusi.
- (aiz)iet savu (arī citu) ceļu Aiziet uz savu (citu) pusi.
- aiziet savu (arī citu) ceļu Aiziet uz savu (citu) pusi.
- aiziet savās darīšanās aiziet uz tualeti
- piezvanīt šefam aiziet uz tualeti.
- aiziet pa savām darīšanām aiziet uz tualeti.
- aizčaukstināt Aiziet viegliem soļiem (pastalās).
- aiziet vējā aiziet zudumā.
- notīties Aiziet, aizbēgt.
- oborvatsja Aiziet, aizbēgt.
- obrivs Aiziet, aizbēgt.
- otvaļiķ Aiziet, aizbēgt.
- otvaļitsja Aiziet, aizbēgt.
- poļiņaķ Aiziet, aizbēgt.
- posedeķ Aiziet, aizbēgt.
- svaļiķ Aiziet, aizbēgt.
- aizdoties Aiziet, aizbraukt (kurp, uz kurieni).
- aizkuļāt Aiziet, aizbraukt ar pūlēm.
- aizagrūsties Aiziet, aizbraukt bez noteikta mērķa.
- aizajaukties Aiziet, aizbraukt.
- aiztriept Aiziet, aizbraukt.
- aizberēties Aiziet, aizdoties prom.
- aizlenterēt Aiziet, aizklaiņot.
- aizlierēt Aiziet, aizklaiņot.
- aizdauzīties Aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini); klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- aizadauzīties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- aizašatāties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- aizašķetināties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- aizažauties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- aizdalzāt Aiziet, aizklīst prom.
- aizvantēties Aiziet, aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- ieslīdēt Aiziet, aizritēt (pagātnē) - parasti par laiku, laika posmu.
- aizkūleņot Aiziet, aizskriet (nevienādā gaitā, krītot un ceļoties).
- aizšvilpot Aiziet, aizskriet svilpjot.
- aizšviļpot Aiziet, aizskriet svilpjot.
- aizdesāt Aiziet, aizskriet.
- aizšpannēt Aiziet, aizskriet.
- sastaigāt aiziet, aizstaigāt līdz (kam).
- sastaiģinēt aiziet, aizstaigāt līdz (kam).
- aizļepatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- aizļēpatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- aizsūdīt Aiziet, aizsteigties.
- aizkoklēt Aiziet, aizvilkt.
- aizkustēties Aiziet, aizvirzīties.
- aiztrakāt Aiziet, arī aizbraukt.
- noklimpāt Aiziet, atnākt lieliem soļiem.
- aizbozēt Aiziet, atspiežoties uz nūjas.
- aizpēdot Aiziet, atstājot pēdas.
- pacelt cepuri aiziet, atstāt ko, pamest esošo darba, dzīves vietu.
- aizstorēt Aiziet, attālināties; aiziet izrieztām krūtīm.
- aizkūjāt Aiziet, balstoties uz nūjas.
- šūties Aiziet, iet prom.
- aiztīties Aiziet, iziet.
- aizsliedēt Aiziet, izveidojot sliedes, pēdas.
- aizdiedelēt Aiziet, klaiņojot, slaistoties apkārt.
- aizklibināt Aiziet, nedaudz klibojot; aizbraukt sīkiem rikšiem.
- aizperdeļot Aiziet, nikni rājoties.
- nošķibēt Aiziet, noiet.
- aizkosāt Aiziet, nošķiroties (no citiem).
- pašķibot Aiziet, panīkt, nomirt.
- aizpindelēties Aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni, pie kā); aizkravāties.
- aizpekelēties Aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni).
- šļūkt Aiziet, pazust.
- aiztapšķināt Aiziet, sitot kājas.
- aizērģelēt Aiziet, skaļi raudot.
- aizklambāt Aiziet, streipuļojot, grīļojoties.
- aizšļukāt Aiziet, velkot kājas (pārāk lielās tupelēs).
- aizšļurāt Aiziet, velkot kājas (pārāk lielās tupelēs).
- aizbružāt Aiziet, velkot kājas pa zemi.
- aizklumzāt Aiziet, velkot kājas smagos apavos.
- aizšļaukt Aiziet, velkot kājas, aizšļūkt.
- aizēvelēt Aiziet, velkot kājas, šļūcot.
- aizslūtēt Aiziet, velkot kājas.
- aizļumēt Aiziet, viegli šūpojoties tuklām ķermeņa daļām.
- aizpātarot Aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties).
- aizpātaroties Aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties).
- aizķegot Aiziet; aizbēgt.
- aizmočīt Aiziet; aizbraukt.
- aizpirst Aiziet; aizbraukt.
- aizpisties Aiziet; aizbraukt.
- aizcapāt Aiziet; aiziet prom maziem solīšiem.
- aizjoškāt Aiziet; aizklaiņot.
- aizlēverēt Aiziet; aizklaiņot.
- aizsiērēt Aiziet; pastaigājoties aiziet.
- aizdāldāt Aiziet.
- aizdandalot Aiziet.
- aizjeskāt Aiziet.
- aizjostēt Aiziet.
- aizkaģīt Aiziet.
- aizklančot Aiziet.
- aizķūtāt Aiziet.
- aizļenkāt Aiziet.
- aizleskāt Aiziet.
- aizmelst Aiziet.
- aiznagot Aiziet.
- aizpekot Aiziet.
- aizšķilmīt Aiziet.
- aizslodzīt Aiziet.
- aizsloksnēt Aiziet.
- aizšpagot Aiziet.
- aizstirāt Aiziet.
- aizvākties Aiziet.
- nocellot Aiziet.
- novervelēt Aiziet.
- šķilmīt Aiziet.
- noturēt Aizkavēt, neļaut aiziet; panākt, ka atrodas (kādā vietā, arī kādā situācijā).
- atlavīties Aizlavīties, slepeni aiziet.
- aizblodīt Aizmaldīties, maldoties aiziet kaut kur.
- aizridāties Aizpakoties (aiziet ar mantām), pārvākties.
- aizmeimerot Aiztipināt, šūpojoties aiziet.
- aizstebīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
- aizstebļīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
- aizstepīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
- aizkleķerēt Alkohola reibumā aiziet.
- izmalties Ar grūtībām iziet, iznākt, izbraukt.
- izkluburēt Ar grūtībām iziet.
- aizlāpāt Ar pūlēm aiziet (aizbrist) pa dubļiem.
- aizļēpāt ar pūlēm aiziet pa dubļiem vai sniegu.
- aizplezdināties Ar pūlēm aiziet pa ledu vai pa dubļiem.
- aizplidināties Ar pūlēm aiziet pa ledu vai pa dubļiem.
- aizmīcīties Ar pūlēm aiziet prom, brienot pa biezi plūstošu masu.
- aizakulties Ar pūlēm, grūtībām aizbraukt, aiziet.
- aizstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām aizbraukt, aiziet.
- izstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām izbraukt, iziet.
- izmoļļāties Ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt (pa slapju, dubļainu vietu, ceļu).
- aizanesties Ar pūlēm, grūtībām nesot, parasti ko smagu, aiziet.
- izkarāt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kas, piemēram, kaitēkļi, nezāles) aiziet bojā.
- izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet, atstāj (pavisam vai uz ilgāku laiku).
- aizklenderēt Ar pūlēm, lēnītēm aiziet.
- aizputeņot Ar puteņiem paiet, aiziet (par laika posmiem).
- izklumzāt Ar smagiem apaviem kājās lēnām iziet (iznākt).
- izkravāties Ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.).
- ačučpačuči armēņu mitoloģijā - rūķīši, kas dzīvo pasaules malā; pēdējā cilvēku rase pirms pasaules gala; pēc ticējumiem, cilvēki kļūst arvien mazāki līdz sasniedz tādus izmērus, ka var iziet caur adatas aci.
- aizārstēt Ārstējot ļaut aiziet; nomirt.
- aizlaist Atļaut aiziet, pabūt (kur, pie kā u. tml.).
- atvaļināt Atļaut uz kādu laiku aiziet no darba; piešķirt atvaļinājumu.
- aizcirsties Ātri (straujā tempā) aiziet, nokļūt (kur, pie kāda).
- aizmizot Ātri aizbraukt, aiziet, aizsteigties.
- izkasīt Ātri aiziet (uz kādu vietu) un atgriezties atpakaļ.
- aizvārīties Ātri aiziet, aizbraukt u. tml.
- aiziet kā divi deviņi ātri aiziet, aizskrien.
- aizcilpot Ātri aiziet, aizskriet (par cilvēku).
- aizalaisties Ātri aiziet, aizskriet, aizbraukt.
- aizbekot Ātri aiziet, aizskriet.
- aizlingot Ātri aiziet, aizskriet.
- aizstropīt Ātri aiziet, aizskriet.
- aizspolēt Ātri aiziet, doeties projām.
- aizkašāt Ātri aiziet.
- aizķeijāt Ātri aiziet.
- aizklangāt Ātri aiziet.
- aizkudīties Ātri aiziet.
- aizļekāt Ātri aiziet.
- aizlinkāt Ātri aiziet.
- aizlipsīt Ātri aiziet.
- aizmudīties Ātri aiziet.
- aizmuģīties Ātri aiziet.
- aizvicot Ātri aiziet.
- izkasīt Ātri iziet (no kurienes, kur).
- izvārīt Ātri iziet, izbraukt u. tml.
- izvārīties Ātri iziet, izbraukt u. tml.
- izlingot Ātri iziet, iznākt, izskriet.
- izlēkšot Ātri iziet, izskriet.
- izgrūsties Ātri iziet; izsteigties.
- aizkātot Ātri, raitā solī aiziet.
- aizcirst Ātri, strauji aiziet; aizsteigties.
- izlidot Ātri, vieglā gaitā iziet, iznākt, izskriet, ātri izbraukt.
- aizpestīt Atsienot ļaut aiziet.
- aizčabināt Attālināties čabot; aiziet maziem solīšiem.
- aizelsāt Attālināties, aiziet tušot.
- atcelties Attālināties, aiziet.
- nošķērēšana Attēla daļas nogriešana, ja tā iziet ārpus noteiktā attēla laukuma.
- nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nosalēt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā.
- nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē, arī aiziet bojā.
- nobadināties Badinoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā; nobadoties.
- nobadoties Badojoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā.
- laisties Bēgt (no kādas vietas); bez atļaujas aiziet (no kāda pasākuma).
- viprignuķ Bez atļaujas aiziet, izstāties no kriminālvides.
- aizklupinēt Bezpalīdzīgi aiziet (vairākkārt krītot).
- vāžot Bieži caur durvīm iziet un ienākt.
- sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
- aizbiržot Biržojot aiziet, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- ole Bravo! lai dzīvo! aiziet! heijā!
- nosaldēt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) aukstuma iedarbībā aiziet bojā (parasti par laikapstākļiem).
- paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) nomirst, (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
- nopīpēt Būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā.
- nopīpot Būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā.
- paputināt Būt par cēloni tam, ka daļēji aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
- aprīt Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
- aizgājējs Cilvēks, kas aiziet, dodas projām.
- izčabināt Čabot iziet (iznākt).
- izčabinēt Čabot iziet (iznākt).
- izčaukstināt Čabot iziet (iznākt).
- paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
- likvidēt spēli darbība, kuras mērķis ir novērst brīvkustību starp savstarpēji savienotiem mezgliem vai to kustīgām daļām vai ierobežot brīvkustības lielumu pieļaujamās robežās, ko panāk, regulējot vai nomainot detaļas; iziet brīvgājienu.
- aiziešana Darbība, process --> aiziet.
- dievazīme Debesu simbols - jumtiņš - divi dažāda virziena stari, kuri iziet no viena punkta un pret kuru smaili novietots aplītis (vai trīs aplīši).
- jumtiņš Debesu zīme - divi dažāda virziena stari, kuri iziet no viena punkta un pret kuru smaili novietots aplītis (klasiskajā variantā - trīs aplīši); dievazīme.
- lineārie kristālu defekti defekti, kuru izmēri vienā virzienā pārsniedz atoma izmērus, rodas dislokācijas, kas deformēšanas procesā pārvietojas, savstarpēji izlīdzinās, vairojas un iziet līdz graudu robežām; lineārie kristālu defekti ir galvenais cēlonis tam, ka materiālu praktiskā stiprība ir mazāka par teorētisko stiprību.
- pārvērsties (arī sadegt) pelnos Degot aiziet bojā.
- sadegt (arī pārvērsties) pelnos Degot aiziet bojā.
- nodegt Degot aiziet bojā.
- limbo Deja, kurā dejotājam, atliecoties atpakaļ, atkārtoti jāiziet pa horizontālas kārts apakšu (kārti nolaiž arvien zemāk).
- aizslaistīties Dīkdienīgi aiziet, aizklīst.
- izdipināt Dipinot iziet, iznākt, arī izskriet.
- izejams Divd. --> iziet.
- izejošs Divd. --> iziet.
- izlaist Dot iespēju (cilvēkam) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- pazust no apvāršņa doties kur projām, aiziet no noteiktas sabiedrības, pārstāt kur darboties.
- aizvākties Doties prom, aiziet (no kādas vietas ar visām mantām).
- izkortelēties Doties prom, aiziet (no kurienes ar mantām, iedzīvi); izkravāties.
- izvākties Doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml., parasti ar visām mantām); izkravāties (2).
- aizalasīties Doties prom, aiziet no kādas vietas ar visām mantām.
- aizpiļīt doties, aiziet.
- izdurt Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
- špidilga Dzīvnieks, kas mēdz aiziet no ganāmpulka uz labības lauku; lamuvārds par kaut kā ļaunprātīgu izmantošanu.
- empīrists Empīriķis, cilvēks, kas savās domās vai darbos iziet no pieredzes.
- gaišredzība Ezoterismā astrālā ķermeņa spēja iziet no fiziskā ķermeņa un redzēt tās dimensijas, kuras fiziskajam ķermenim nav pieejamas.
- videhamukti Ezoterismā stāvoklis, kurā cilvēks var iegūt atbrīvošanos un iziet no sava ķermeņa.
- nosmakt Gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā (par augiem, to daļām).
- aizblankstīties Gausi aiziet prom, goroties un skatoties apkārt.
- aiznūžāt Gausi aiziet vai aizbraukt (parasti ar zirgu).
- aiznūžāties Gausi aiziet vai aizbraukt (parasti ar zirgu).
- noklāņot Gāzelējoties (grīļojoties) aiziet.
- aizacilāties Gāzelējoties aiziet.
- aizagāzties Gāzelējoties aiziet.
- aizģemberēt Gāzelējoties, grīļojoties attālināties, aiziet.
- aizlumpāt gāzelējoties, grīļojoties neveikli aiziet.
- izacilāties Gāzelīgā gaitā, mazliet uz augšu paceļoties, iziet, iznākt.
- aizgorīties Goroties aiziet; goroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizgribēt Gribēt aiziet prom.
- aizklunkurot Grīļīgā gaitā, klūpot, krītot aiziet.
- aizašķeterēties Grīļojoties aiziet.
- aizļodzīties Grīļojoties, ļogoties aiziet.
- aizgrozīties Grozoties attālināties; grozoties aiziet (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- Aruna Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - jūras dievs; pazemes valstība, kurp saule aiziet naktī, bet rītā no jūras debesu augstumos paceļas saules dievs.
- slēgtais ieaugums ieaugums, kas iziet uz zāģmateriāla galu, bet neiziet uz sānu virsmu.
- splanhniks Iekšu nervs, simpatiskās ķēdes jeb robežu staba krūšu daļā divi nervu zari: lielais un mazais iekšu nervs, kas izceļās 6.-11. krūšu ganglijās un aiziet uz saules pinumu.
- kruķīt Iepazīties, lai iedzertu uz sveša rēķina un aizietu nesmaksājot.
- regenerātors Ierīce gāzes krāsnīs siltuma izmantošanai, kas citādi bez nekāda labuma aizietu projām.
- klauzūra Ieslodzīšana, aizliegums mūkiem, bez atļaujas iziet no klostera.
- caurtikšana Iespēja iziet, izkļūt kam cauri.
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.).
- sapūdēt Ilgstoši pakļaujot smagiem, neveselīgiem apstākļiem (parasti ieslodzījumā), panākt, ka (kāds) ļoti novārgst, arī aiziet bojā.
- interneta multiraides mugurkauls interneta paplašinājums, kas nodrošina IP multiraidi - datu divvirzienu pārraidi serveriem dažādās mugurkaultīkla vietās. _Mbone_ atsevišķai paketei var būt daudz adresātu, tā var iziet caur vairākiem maršrutētājiem, pirms tā tiek sadalīta, lai nonāktu pie galējiem adresātiem.
- sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās (parasti par valsti); izbeigt pastāvēt, aiziet bojā (par parādībām sabiedrībā).
- paiet Izbeigties (par laiku, laikposmu); tikt aizvadītam, pavadītam (kādā veidā); aizritēt, aiziet.
- aizgrimt Izbeigties, izzust, aiziet pagātnē (par laikmetiem, sabiedriskām parādībām u. tml.).
- izalaisties Izbraukt, iziet, dodoties ceļā.
- izskriet Iziet, aiziet (piemēram, no mājām) uz neilgu laiku.
- izprasīties Izlūgties atļauju (parasti aiziet no kurienes vai neierasties kur).
- vipuļitsja Izskriet, iziet.
- pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piemēram, nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laikposmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
- aizmudrīt Izveicīgi un ātri aiziet.
- izvadīt Izvest, panākt, ka iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- izvadīt Izvest, panākt, ka iziet cauri (kam), caur (ko).
- mūkņe Kāds, kurš kaut kur aiziet un ilgi paliek prom; kāds, kurš tūļīgi strādā.
- spicausis Kāds, kurš mīl mieloties bez maksas, un aiziet nesamaksājis.
- nokalst Kalstot aiziet bojā.
- enostoze Kaula audzējs, kas iziet no endosta un sniedzas kaula smadzeņu dobumā; entostoze.
- entostoze Kaula audzējs, kas iziet no endosta un sniedzas kaula smadzeņu dobumā.
- ragaža kaut kas aukstumā sastindzis ciets (kad ar slapjām drēbēm iziet saltumā, tad sasalst ragā, un kad viss ir sasalis, tad to sauc par ragažu).
- aizklaiņot Klaiņojot aiziet prom; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizklīst.
- aizbleņķerēt Klaiņojot aiziet; aizklīst, aizklejot.
- aizslenderēt Klaiņojot aiziet; aizklīst.
- izbleņķerēt Klaiņojot iziet, izstaigāt; izklejot.
- aizmētāties Klaiņojot, staigājot apkārt (bez īpaša mērķa), aiziet kur; aizklīst kur (paliekot bez uzraudzības).
- aizvanterēt Klaiņojot, staigājot apkārt, aiziet; aizklaiņot.
- nokukšināt Klaudzot aiziet.
- aizklibot Klibojot attālināties, aiziet.
- izklibot Klibojot iziet, iznākt.
- izjozt Klusu un mierīgi iziet.
- sadēdēt Kļūstot vājam, ļoti panīkt, arī aiziet bojā.
- nonīkt Kļūt vārgam, nespēcīgam, arī kļūstot vārgam, nespēcīgam, aiziet bojā (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
- aizklaugāt Koka tupelēm klaudzot, aiziet.
- atsijas koksnes daļiņu kopums, kas iziet cauri visiem šķirošanas iekārtu sietiem un uzkrājas paliktnī.
- viengadīgās puķes krāšņumaugi, kas vienā veģetācijas periodā iziet visas attīstības stadijas no sēklas dīgšanas līdz atražotām sēklām.
- aizkustēties Kustēties prom; aiziet, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- pensionēties labprātīgi atstāt amatu, sasniedzot attiecīgu vecumu; aiziet pensijā.
- periods Laikposms, kurā debess ķermenis iziet cauri visām fāzēm kādā procesā, kas atkārtojas.
- gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai); attālums (līdz kādai vietai).
- gājums Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai); attālums (līdz kādai vietai).
- gājienis Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu līdz kādai vietai; attālums līdz kādai vietai.
- aizlaipot Laipojot aiziet, aizvirzīties.
- aizklamzāt Lempīgi aiziet.
- aizklamzāties Lempīgi aiziet.
- aizslāt Lempīgi, kājas velkot, attālināties, aiziet.
- izslāt Lempīgi, kājas velkot, iziet, iznākt.
- aizsvempties Lempīgi, neveikli aiziet.
- aiztipāt Lempīgi, neveikli aiziet.
- aiztuntulēt Lempīgi, neveikli aiziet.
- izkramīties Lempīgi, smagiem soļiem iziet.
- aizvilkties Lēnā gaitā attālināties, aiziet.
- izvilkties Lēnā gaitā iziet, iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
- izvilkties Lēnā gaitā iziet, iznākt cauri (kam), caur (ko).
- izavilkties Lēnā gaitā iziet, iznākt.
- aizklemperēt Lēnā gaitā, ar pūlēm, ar grūtībām aizbraukt, aiziet.
- aizklimpāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, ar grūtībām aizbraukt, aiziet.
- aizslūžāt Lēnā, neveiklā gaitā aiziet.
- izslūžāt Lēnā, neveiklā gaitā iziet; izstaigāt.
- aizkleģerēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, ar grūtībām aiziet, aizstaigāt.
- noļenkāt Lēnām (ar palēcieniem) aiziet, aizcilpot (par zaķi).
- aiztušāt Lēnām (tusnījot) aiziet.
- aizčunčināt Lēnām aizbraukt; aiziet.
- aizciekāt Lēnām aiziet (par vistām).
- aizkūņāties Lēnām aiziet ar smagiem soļiem (pie tam šādi ejošo nevar skaidri saskatīt).
- aizsleberēt Lēnām aiziet bez spēka.
- aizķēpāt Lēnām aiziet pa dubļiem.
- aizmirzt Lēnām aiziet sīkiem solīšiem.
- aizposāt Lēnām aiziet.
- aizšļūtēt Lēnām aiziet.
- aiztiekties Lēnām aiziet.
- aiztimbāt Lēnām aiziet.
- aiztūļāties Lēnām aiziet.
- aizbelzt Lēnām aizvilkties, aiziet.
- izļēpāt Lēnām iziet (ārā).
- aizļēpāt lēnām neveikli, smagnēji aiziet.
- nostakāt Lēnām un ar grūtībām aiziet.
- izķebarāt Lēnām un ar piepūli iziet.
- novīkstīties Lēnām un lempīgi aiziet.
- izgumzāt Lēnām un lokoties iziet.
- nošļūkt Lēnām un neveikli aiziet.
- nokulcinēties Lēnām un nevērīgi aiziet.
- aizklampāt Lēnām un smagnēji aiziet, aizbraukt.
- izlunkurēt Lēnām vai klibojot iziet.
- aizavilkties Lēnām, ar pūlēm, ar grūtībām aiziet.
- aizčabāt Lēnām, nedroši aiziet.
- aizļukšāt Lēni aiziet (par dzīvnieku).
- dasavilkties Lēni, ar grūtībām aiziet līdz kādai vietai.
- izkleberēt Lēni, ar pūlēm, grūtībām iziet, arī izbraukt.
- aizpaunēties Lēni, gausi saģērbties, sakārtoties un aiziet, aizbraukt; sagatavoties un aiziet, aizbraukt (ar mantām, saiņiem, iedzīvi).
- izlīst Lēni, klusi (arī slepeni) iziet, iznākt.
- aizloskāt Lēni, neveikli aiziet; lēni, nevīžīgi aiziet.
- aiztupelēt Lēni, neveikli aiziet.
- aizklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām aiziet, aizbraukt.
- izklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt.
- izklampāt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt.
- izklunkurēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt.
- izloskāt Lēni, neveikli, arī nevīžīgi iziet, izstaigāt.
- aiztoškāties Lēni, tūļīgi aiziet.
- iztoškāties Lēni, tūļīgi iziet, izbraukt; iztūļāties.
- iztostīties Lēni, tūļīgi iziet, izbraukt; iztūļāties.
- iznūžāties Lēni, tūļīgi izstaigāties; lēni, tūļīgi iziet, izbraukt; iztūļāties.
- aizklemberēt Lēnītēm aiziet.
- izvilnīt Lepni iziet, izskriet.
- genua Liela, plata, nedaudz "vēderaina" priekšbura, kuras šotstūris aiziet tālu aiz masta, ko parasti lieto vieglā sānu vējā un arī pievējā.
- ārā Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas); laukā.
- nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties (no kā).
- prom lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
- laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas); ārā (5).
- izvest Likt (karaspēkam) iziet (no kādas teritorijas).
- izstumt Likt aiziet (no kādas vides, sabiedrības); arī izraidīt.
- aizkūdīt Likt aiziet, dabūt prom, padzenot, sakūdot.
- izsūtīt Likt iziet (no kurienes, kur u. tml).
- izstellēt Likt iziet (no kurienes); izsūtīt.
- atšūties Likt mierā, netraucēt; aiziet.
- viruļivaķ Likumīgi aiziet no kameras.
- izlūgties Lūdzoties saņemt atļauju iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- atprasīties Lūgt, prasīt atļauju aiziet (no kā) vai neierasties (kur); lūgt, prasīt atļauju doties (uz kurieni); izprasīties.
- izlaist Ļaut (cilvēkam) aiziet (no kādas vietas).
- izlaist Ļaut (cilvēkam) iziet, attālināties, virzoties cauri (kam), caur (ko).
- izlaist Ļaut (dzīvniekam) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- izlaist Ļaut (dzīvniekam) iziet cauri (kam), caur (ko).
- izdžibināt Ļaut aiziet bojā, iznīkt.
- aizlaidināt Ļaut pamazām aiziet.
- izbukurēt Ļogoties vai streipuļojot iznākt (iziet).
- aizjozt Ļoti ātri aiziet, aizbraukt.
- aiziet kā (divi) deviņi ļoti ātri aiziet, aizsteigties.
- aizšaut Ļoti ātri, strauji (kur) aiziet, aizbraukt.
- aizsaut Ļoti ātri, strauji aiziet, aizbraukt.
- izšaut Ļoti ātri, strauji iziet, izbraukt.
- izdedzināt Ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus) - piemēram, par sauli, vēju; ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi.
- aizskriet Ļoti straujā gaitā, steidzīgi aiziet.
- vēbers Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība SI sistēmā; magnētiskā plūsma ir 1 Wb, ja, tai vienmērīgi samazinoties līdz nullei, ar to saistītajā vienvijuma elektriskajā vadītājā, kura pretestība ir 1 oms, inducējas 1 C elektrības, kas iziet caur vada šķērsgriezumu.
- aizmanīties Manīties prom; paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) aiziet, arī aizskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizlavīties.
- aizmaršēt Maršējot aiziet, aizsoļot.
- izmeimurot Meimurojot iziet, iznākt.
- palikt Neaiziet bojā, neiznīkt, arī netikt iznīcinātam.
- izvilkt dzīvību neaiziet bojā, pārvarot smagus apstākļus, slimības.
- aizlaist Neaizturot, neaizkavējot, pasīvi izturoties, pieļaut, ka aiziet.
- nomērdēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē, arī aiziet bojā.
- endaksoneirons Neirons, kura izaugums neiziet ārpus muguras smadzenēm.
- svojaks Nekronēts kā likumīgais zaglis "likumā", bet pretendē uz to un iziet "kandidāta stāžu".
- patriekt Nelaipni likt, pavēlēt (kādam) aiziet (prom).
- aiztriekt Nelaipni likt, pavēlēt aiziet (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā), aizsūtīt (pēc kā); arī padzīt.
- aiztrenkt Nelaipni, rupji likt aiziet (prom, uz kurieni); arī padzīt.
- izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
- paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (no materiālajām vērtībām), ļaut vai panākt, ka daļēji aiziet bojā, tiek pazaudēta (piemēram, saimniecība, īpašums).
- liekam aiziet nevajadzīgi, veltīgi aiziet.
- aizstibīt nevarīgi aiziet (par maziem bērniem).
- aizļekāt Neveiklā gaitā aiziet; aizļepatot (par dzīvniekiem).
- aizļekatāt Neveiklā gaitā aiziet; aizļepatot (par dzīvniekiem).
- aizļempatāt Neveiklā gaitā aiziet; aizļepatot (par dzīvniekiem).
- aizlingāt Neveiklā gaitā aiziet.
- aizlingāties Neveiklā gaitā aiziet.
- izļempatāt Neveiklā gaitā iziet, izstaigāt; izļepatot (par dzīvniekiem).
- izļekāt Neveiklā gaitā iziet, izstaigāt.
- izļepatāties Neveiklā gaitā izieties, izstaigāties; izļepatoties (par dzīvniekiem).
- izstuģīt Neveiklā gaitā, ar pūlēm iziet (parasti par bērniem).
- aizloibāt Neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi, aiziet.
- lompāt Neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi, iet, aiziet.
- aizļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā aizskriet, aiziet.
- izklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā iziet, iznākt.
- aizklinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā aiziet; neveiklā, ļodzīgā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- izklinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā iziet, iznākt.
- aizlāčot Neveiklā, smagā gaitā aiziet.
- izlāčot Neveiklā, smagā gaitā iziet, iznākt.
- aizjudīt Neveikli aiziet (parasti par maziem bērniem).
- aizlangāt Neveikli aiziet ar lieliem soļiem.
- aizļenkarēt Neveikli aiziet streipuļojot, grīļojoties.
- aizļumpāt Neveikli aiziet, aizskriet.
- aizslempties Neveikli aiziet, attālināties.
- aizlampatāt Neveikli aiziet; aizklaiņot.
- aizlampāt Neveikli aiziet.
- izjudīt Neveikli iziet, izstaigāt (parasti par maziem bērniem).
- iztipāt Neveikli iziet; iztipināt.
- aizstibīt neveikli vai ar lieliem soļiem aiziet.
- aizkleinot Neveikli vai ar līkām kājām aiziet.
- aizkluinīt Neveikli, brīžiem klibojot, aiziet; aizklibot.
- aizklurģēt Neveikli, klibojot aiziet; aizklibot.
- izkluinīt Neveikli, klibojot iziet; izklibot.
- izklurģēt Neveikli, klibojot iziet; izklibot.
- aiztuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām aiziet.
- aizklurgot Neveikli, neizveicīgi aiziet.
- aizkliģēt Neveikli, nevarīgi aiziet klibojot.
- aizkliģēties Neveikli, nevarīgi aiziet klibojot.
- aizčūbāt Neveikli, nevarīgi aiziet.
- aizcipāt Neveikli, nevarīgi lēnām aiziet.
- aizsteģīt Neveikli, nevarīgi, stīvi aiziet.
- aizkoīzāt Neveikli, nevīžīgi, lieliem soļiem aiziet.
- aizbliest Neveikli, smagiem soļiem aiziet.
- aizķepot Neveikli, trokšņaini aiziet, īpaši par bērniem.
- dezertēt Neveikt savus pienākumus, patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no darba, kolektīva u. tml.).
- izdelverēt Nevienādi soļojot, klūpot, iziet, iznākt.
- aizkulcenēt Nevienādiem soļiem aiziet, aizvirzīties (prom).
- aizslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot aiziet.
- izslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot iziet, iznākt.
- filioque Nīkajas - Konstantinopoles ticības apliecības pielikums, kas noteica, ka Svētais Gars iziet no Tēva un no Dēla; ortodoksā baznīca to noraidīja.
- iznīkt Nīkstot aiziet bojā (parasti par augiem, sīkiem dzīvniekiem).
- nonīkt Nīkstot kļūt vārgam, arī nīkstot aiziet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem).
- apnīkt Nīkstot, slimojot novājināties vai aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem, maziem dzīvniekiem).
- sprostragata No sasaistītiem baļķiem veidots norobežojums, kas neļāva aiziet pa straumi atsevišķiem baļķiem, pirms tie sastiprināti plenē.
- nopostīties Nobeigties, aiziet postā.
- izdzēst dzīvību nogalināt (parasti cilvēku); būt par cēloni tam, ka (cilvēks) aiziet bojā.
- aizbliesties Nokaunēties un aiziet, aizvilkties.
- aizderēties Nolīgt un aiziet kur projām (darbā).
- apmērdināt Nomērdēt, likt aiziet bojā (no izsalkuma vai indes).
- nogrimt purvā Nonākt ļoti grūtos apstākļos, arī aiziet bojā.
- astigmatisms optiskās sistēmas (arī lēcas, acs u.c.) refrakcijas spējas defekts (aberācija), kura dēļ gaismas stari, kas iziet no viena punkta, pēc iziešanas cauri sistēmai (lēcai, acij) vairs nesaiet vienā punktā (piemēram, lēcas vai fotoaparāta fokusā, acs tīklenē), bet attēlā veido divus savstarpēji perpendikulārus taisnes nogriežņus, kuri neatrodas vienā plaknē; tā rezultātā rodas neskaidrs un izplūdis šā punkta attēls.
- jumtiņš Ornamenta elements - divi dažāda virziena stari, kas iziet no viena punkta.
- nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (augi, to daļas, arī dzīvnieki, retāk cilvēki) aiziet bojā.
- izdzīvot Palikt dzīvam, saglabāties, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos).
- izgodāt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
- izgodēt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
- izgodīt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
- dalaist Pamest novārtā, ļaut aiziet bojā.
- mest laukā (arī ārā) kādu panākt (parasti ar varu), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu.
- nosmacēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi, to daļas) gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā.
- nobendēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi) aiziet bojā.
- izdeldēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) aiziet bojā.
- nomirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pamazām zaudē spēkus un aiziet bojā.
- pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) aiziet bojā.
- sagāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, doma, ideja) aiziet bojā, izbeidz pastāvēt.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (cilvēki); nogalināt, nonāvēt.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (dzīvnieki, augi).
- iznīdēt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams).
- izsvītrot no dzīves Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, nomirst.
- izslīcināt Panākt, būt par cēloni, ka iznīkst, aiziet bojā (par ilgstošu lietu, plūdiem).
- izsprādzināt Panākt, būt par cēloni, ka izsprāgst, aiziet bojā.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piemēram, celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
- attriekt Panākt, ka (cilvēks) atkāpjas, aiziet.
- glābt dzīvību panākt, ka (kāds) neaiziet bojā.
- saglābt Panākt, ka (kas) neaiziet bojā pilnīgi, nekļūst pilnīgi nelietojams, neizmantojams.
- aizbaidīt Panākt, ka aiziet, izvairās; atsvešināt.
- aizbiedēt Panākt, ka aiziet, netuvojas; atvairīt.
- izmērdēt Panākt, ka ļoti novājē, ļoti izsalkst, arī aiziet bojā (bez barības vai ar nepietiekamu barību).
- glābt Panākt, ka neaiziet bojā (materiālas vērtības, dabas bagātības).
- nolaist dibenā panākt, ka panīkst; ļaut aiziet bojā; izputināt
- aizlaidināt Panākt, lai govs pakāpeniski aprautu pienu, lai govs pakāpeniski aizietu ciet.
- nomelst Panīkt, nobeigties, aiziet.
- sfēriskā aberācija parādība, kurā gaismas stari, kas iziet no viena punkta, atstarojoties no ieliekta spoguļa vai izejot cauri optiskajai sistēmai, nesaiet kopā vienā punktā (fokusā) un veido izplūdušu attēlu.
- paglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā; izglābt (1).
- izglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā.
- aizbēguļot Paslepšus aiziet.
- aizmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) aiziet, arī aizskriet.
- izmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) iziet (no kurienes, kur u. tml.); izlavīties.
- aizšmaukt Paslepus aiziet, aizbēgt.
- aizlavīties Paslepus aiziet, aizskriet.
- izšmaukt Paslepus iziet, iznākt, izbēgt.
- izšpacierēt Pastaigājoties iziet, izstaigāt.
- turēties virs ūdens pastāvēt, eksistēt, neaiziet bojā.
- noturēties virs (arī uz) ūdens pastāvēt; arī neaiziet bojā.
- dezertēt Patvaļīgi aiziet (no savas karaspēka daļas); izvairīties (no iesaukšanas karadienestā).
- ņemt vagu patvaļīgi aiziet, aizbēgt.
- mirinātāji Pavadītāji, kas ar garīgām dziesmām un dažādiem rituāliem palīdz nomirēja dvēselei aiziet viņsaulē.
- noiet Paveikties, klāties; iziet (8).
- aizziņot Paziņot, ka jāaiziet, jāierodas (pie kā, kur).
- aiztuntulēties Pēc ilgas, tūļīgas gatavošanās aiziet prom.
- pensionēšanās vecums personas vecums, kurā tā aiziet no darba, lai saņemtu pensiju.
- pamest Pieļaut, arī likt, lai (kāds) paliek (kur); aiziet prom (no kāda), parasti uz neilgu laiku.
- aizlaist niceklē pieļaut, ka sliktas kopšanas dēļ novārgst, aiziet bojā.
- aizlaist niceklī pieļaut, ka sliktas kopšanas dēļ novārgst, aiziet bojā.
- aizlaist niceklā pieļaut, ka sliktas kopšanas dēļ novārgst, aiziet bojā.
- aiztūdīt Pierunāt aiziet (mudinot, skubinot).
- nogrimt Pilnīgi iegrimstot, aiziet bojā (parasti par ūdens transportlīdzekļiem).
- ievilkts leņķis plakans leņķis, ko veido divas hordas, kuras iziet no viena un tā paša riņķa līnijas punkta.
- leņķis Plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no viena un tā paša punkta; plakans leņķis; patvaļīgs stara pagrieziens ap punktu (trigonometrijā).
- sektors Plaknes figūra, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no kāda punktu ārpus līknes un krusto to, un līknes loks starp abiem krustpunktiem; ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo koniska virsma ar virsotni ārpus dotās virsmas un tās izšķeltā dotās virsmas daļa.
- aizplustinēt Plivinot apģērbu, aiziet.
- aizpluderēties Plivinot spārnus aiziet.
- kale Plūme, kas sāk augt bez kodola un drīz aiziet bojā.
- izblūžģēt Plunkšķot, šļakstoties iznākt (iziet).
- vīroties Precēties, iziet pie vīra.
- zonifugāls Process, impulss vai sāpju iradiācija, kas iziet no kādas zonas.
- centrālā projekcija projekcija, kurā visi projicējošie stari iziet no viena punkta (centra).
- aizpokšināt Pukšinot aiziet (par dzīvniekiem).
- aizpukšināt Pukšinot aiziet (par dzīvniekiem).
- leņķa virsotne punkts, no kura iziet leņķa stari.
- izpūt Pūstot sabojāties, arī aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem).
- aizraidīt Raidīt prom; sūtot vai dzenot panākt, ka aiziet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizdzīt, aizsūtīt.
- postulants Reliģiska ordeņa noviciāta kandidāts, kas iziet pirmo pārbaudes pakāpi.
- skenogrāfija Rentgendiagnostikas metode: zem rentgenlampas ir sprauga, pa ko iziet tikai šaurs staru kūlis; rentgenlampa kustas virs objekta tā, ka visi centrālā kūļa stari šķērso attēlojamo objekta daļu tādā pašā leņķī.
- aizbrazdāt Rībinot, trokšņojot, skaļi runājot aiziet prom.
- savīkšķīties saģērbties (gatavojoties iziet).
- izsprāgst kā korķis Saka par cilvēku, kas ļoti strauji iziet, iznāk, izskrien.
- durvis ved (arī iet) saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
- nāve pārsteidz (kādu) saka, ja (kāds) pēkšņi aiziet bojā, nomirst, parasti traģiskā nāvē.
- iztek kā ūdens caur pirkstiem saka, ja kas (_parasti_ laiks, dzīve)nenovēršami, neaizturami ātri aiziet, zūd, ja kas (_parasti_ nauda) tiek viegli iztērēts.
- nepaliek ne smakas saka, ja kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
- aiziet gar degunu saka, ja paliek bez kā gandrīz jau iegūta, ja kas aiziet secen.
- sveika, Gauja saka, kad kāds aiziet uz neatgriešanos.
- salavāt Salā (parasti tam vairākkārt atkārtojoties), aiziet bojā, iznīkt (par augiem).
- nočaukstēt Salā aiziet bojā (par augiem).
- izsalt Salā aiziet bojā, iznīkt (parasti par daudziem vai visiem augiem).
- izsalēt Salā aiziet bojā, iznīkt; izsalt.
- izsalt Salā iznīkt, aiziet bojā (piemēram, par dārzu).
- iznīcināt Saplosot, aprijot panākt, ka aiziet bojā (cilvēki, dzīvnieki, augi) - par dzīvniekiem.
- vīrup Savienojumā "vīrup iziet" - iziet pie vīra, apprecēties.
- zudība Savienojumos "iet zudībā", "aiziet zudībā": tikt pazaudētam, zust; arī tikt izpostītam, iznīcinātam (par materiālām un garīgām vērtībām).
- augsekas shēma secība, kādā kultūras nomaina cita citu un iziet visus augsekas laukus (periodu, kurā tas notiek, sauc par rotāciju).
- aizbekot Sēņojot aiziet prom, aiziet līdz noteiktai vietai.
- nosipināt Sīkiem soļiem steidzoties aiziet.
- mašīnnulle Skaitlis, kura attēlojums, ierakstot atmiņas šūnā, sakrīt ar nulli, jo tā absolūtā vērtība ir par mazu, t. i., iziet ārpus pieļaujamo vērtību intervāla.
- aizbimbāt Skaļi raudot attālināties, aiziet līdz noteiktam punktam.
- kultūrmorfoloģija Skatījums uz kultūru kā ar dvēseli apveltītu veselumu, kas iziet noteiktu attīstības ciklu no dzimšanas līdz nāvei.
- aizskubināt Skubinot, mudinot panākt, lai kāds steidzīgāk aiziet vai nonāk (kur).
- noslāpt Slāpstot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); nosmakt.
- aizslapstīties Slapstoties aiziet; slapstoties nokļūt, nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizsliept Slepeni aiziet.
- aizšmukt Slepus (parasti steigā) aiziet, aizbēgt.
- aizblēdīt Slepus, ar viltu tikt prom, attālināties, aiziet.
- aizblēdīties Slepus, ar viltu tikt prom, attālināties, aiziet.
- noslīkt Slīkstot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- aizblisēt Slinkojot, klejojot aiziet prom.
- izlumpačot Smagiem, neveikliem soļiem iziet, iznākt.
- aizvampāt Smagnēji aiziet pa dubļiem.
- aizklempt Smagnēji aiziet pa sniegu vai dubļiem.
- aizklemst Smagnēji aiziet.
- aizstibāt Smagnēji aiziet.
- aizkležāt Smagnēji streipuļojot aiziet.
- nosmēķēt Smēķējot būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā ugunsgrēkā.
- nosmakt Smokot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izsmakt Smokot aiziet bojā.
- patio Spānijā un Latīņamerikā - mājas iekšpagalms, uz kuru iziet dzīvojamās telpas.
- nokārties Spēcīgi raujoties saitē, važā, aizžņaugt sev kaklu un aiziet bojā.
- decentrācija Spēja iziet ārpus sava redzējuma un iedomāties, kā cits indivīds uztver un pārdzīvo notiekošo.
- caurstaigāt Staigāt, iziet cauri (kam), caur (ko).
- aizmilzt Steidzīgi aiziet lieliem soļiem.
- aizdirbināt Steidzīgi aiziet maziem solīšiem.
- aizņirbināt Steidzīgi aiziet maziem solīšiem.
- aizšķīt Steidzīgi aiziet, neskatoties apkārt.
- aizlumīt Steidzīgi aiziet.
- aizšpidīt Steidzīgi aiziet.
- aizticināt Steidzīgi aiziet.
- aizžauties Steidzīgi aiziet.
- aizkamāt Steidzīgi un smagiem soļiem aiziet.
- aizkamīt Steidzīgi un smagiem soļiem aiziet.
- aizsteigties Steidzīgi, ātri aiziet.
- aizlasīties Steidzīgi, nekavējoties attālināties, aiziet (prom); aizbēgt.
- aizsteigties Steigties prom; steidzīgi, ātri aiziet, doties (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- plīst Steigties, traukties, steigšus aiziet.
- eglītes tipa slaukšanas iekārta stenda slaukšanas iekārta, kurā dzīvnieki ienāk un iziet grupās; stāvvietas izvietotas ieslīpi – skujiņu veidā abās tranšejas pusēs.
- aiztusnīt Stenot lēnām aiziet.
- aiztušņot Stenot lēnām aiziet.
- nostigt Stiegot nogrimt, aiziet bojā.
- aizstuģīt Stīvi, klibojot aiziet.
- izstuburot Stīviem, neveikliem soļiem iziet.
- nosadrāzties Strauji, ātri aiziet, aizskriet, aizbraukt.
- aizvantarot Streipuļojot (grīļojoties) aiziet ar troksni.
- aizraidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka (kāds) aiziet.
- caurejoša sveķu ligzda sveķu ligzda, kas iziet uz divām pretējām zāģmateriāla vai detaļas pusēm.
- izsvilpt Svilpjot izpaust neapmierinātību (parasti ar kāda uzstāšanos, rīcību); svilpjot panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- sīkšķeldas Šķeldas, kas iziet caur šķirošanas sietiem ar acu izmēriem no 10 x 10 mm līdz 12 x 12 mm.
- centrāls Tāds, kas atrodas centrā; tāds, kas iziet no centra.
- ekstaltisks Tāds, kas iziet no nervu centra (impulss), īpaši no muguras smadzenēm.
- dializējams Tāds, kas padodas dialīzei, kas spēj iziet cauri dabiskai vai mākslīgai membrānai.
- proktogēns Tāds, kas sākas, iziet no taisnās zarnas.
- sētnieks Tas, kas paliek mājā, kamēr citi aiziet vai nu lauku darbos, vai viesos.
- izgājējs Tas, kurš iziet (ārā), izceļotājs, aizgātnis.
- atsoļa taustiņš tastatūras taustiņš ar atšķirīgu nozīmi dažādās programmās, tas bieži tiek izmantots, lai atgrieztos iepriekšējā līmeņa hierarhiskajās izvēļņu struktūrās, kā arī lai izietu no programmas; dažās programmās šis taustiņš atver izvēlni, maina darba režīmu vai pārtrauc darbības izpildi.
- TA Tehniskā apskate (automašīnu; sludinājumos, piem., TA izieta).
- aiztekalēt Tekalējot aizvirzīties, aiziet.
- koridoru sistēma telpu izvietojuma sistēma (celtnē), kur visu telpu durvis iziet uz kopēju koridoru.
- izkūpēt Tikt izšķērdētam; aiziet bojā (parasti par materiālām vērtībām).
- paceļamais tilts tilts, kuram vismaz viens laidiena posms ir paceļams tik augstu, lai pa tā apakšu varētu iziet noteikta lieluma peldlīdzekļi.
- aizlāpot Trokšņaini aiziet.
- aizklurģot Trokšņaini, klibojot aiziet.
- sadegt Uguns, arī ļoti augstas temperatūras iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- iziet Uz neilgu laiku atstāt uzturēšanās vietu (piemēram, mājas, dzīvokli) un aiziet.
- dastaigāt Vairākkārt, arī bieži aiziet kur, pie kā.
- aizbēgt Vairoties (no kā), censties nemanīti aiziet.
- caurejošais ieaugums vaļējs ieaugums, kas iziet uz zāģmateriāla divām pretējām sānu malām.
- izvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka iziet, iznāk (no kurienes, kur u. tml.).
- izvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka iziet, iznāk cauri (kam), caur (ko).
- izkātot Veikli iziet (no kurienes, kur).
- aizšiverēties Veikli rīkojoties, kārtojot kaut ko, aiziet, nokļūt kur.
- izšiverēt Veikli rīkojoties, kārtojot ko, iziet, izstaigāt (vairākas vietas).
- darāmā kārta verbu kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
- aizvēžot Vēžojot aiziet (līdz).
- regulārs grafs vienkāršs grafs, kurā no katras virsotnes iziet vienāds šķautņu skaits.
- izeja Vieta, kas paredzēta iziešanai, izkļūšanai (no kādas telpas, teritorijas), vieta, pa kuru iziet, izkļūst (no kurienes).
- kā iebraucamā vieta vieta, kurā var ierasties un no kuras aiziet jebkurā laikā.
- exeunt Viņi aiziet, viņi noiet.
- caurejošā plaisa visā kokmateriāla garumā sānu plaisa, kas iziet uz divām zāģmateriāla sānu virsmām vai kam ir divas izejas uz vienu zāģmateriāla vai sortimenta sānu virsmu.
- ultramikrobi Vissīkākie dzīvie organismi, kurus parasti nevar saskatīt ar optisko mikroskopu un kuri iziet cauri porcelāna un citiem baktēriju filtriem un spēj attīstīties mākslīgās barotnēs; pie ultra-mikrobiern pieskaita sīko baktēriju, kā arī riketsiju grupu (piem., izsitumu tīfa ierosinātāju).
- novīst Vīstot aiziet bojā.
- savīst Vīstot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
- magnētiskais Ziemeļpols Zemes virsmas apgabals, no kura iziet Zemes magnētiskā lauka spēka līnijas.
- magnētiskie poli Zemes virsmas apgabalu, no kura iziet Zemes magnētiskā lauka spēka līnijas, sauc par magnētisko Ziemeļpolu, apgabalu, kurā spēka līnijas ieiet, – par magnētisko Dienvidpolu.
iziet citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV