aizšļūtēt2
aizšļūtēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aizšļūtēju | aizšļūtējam | aizšļūtēju | aizšļūtējām | aizšļūtēšu | aizšļūtēsim |
2. pers. | aizšļūtē | aizšļūtējat | aizšļūtēji | aizšļūtējāt | aizšļūtēsi | aizšļūtēsiet, aizšļūtēsit |
3. pers. | aizšļūtē | aizšļūtēja | aizšļūtēs |
Pavēles izteiksme: aizšļūtē (vsk. 2. pers.), aizšļūtējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizšļūtējot (tag.), aizšļūtēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizšļūtētu
Vajadzības izteiksme: jāaizšļūtē
Lēnām aiziet.
Avoti: EH