aizšļukāt
aizšļukāt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizšļukāju | aizšļukājam | aizšļukāju | aizšļukājām | aizšļukāšu | aizšļukāsim |
| 2. pers. | aizšļukā | aizšļukājat | aizšļukāji | aizšļukājāt | aizšļukāsi | aizšļukāsiet, aizšļukāsit |
| 3. pers. | aizšļukā | aizšļukāja | aizšļukās | |||
Pavēles izteiksme: aizšļukā (vsk. 2. pers.), aizšļukājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizšļukājot (tag.), aizšļukāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizšļukātu
Vajadzības izteiksme: jāaizšļukā
Aiziet, velkot kājas (pārāk lielās tupelēs).
Avoti: EH