aizšļūdēt
aizšļūdēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizšļūdēju | aizšļūdējam | aizšļūdēju | aizšļūdējām | aizšļūdēšu | aizšļūdēsim |
| 2. pers. | aizšļūdē | aizšļūdējat | aizšļūdēji | aizšļūdējāt | aizšļūdēsi | aizšļūdēsiet, aizšļūdēsit |
| 3. pers. | aizšļūdē | aizšļūdēja | aizšļūdēs | |||
Pavēles izteiksme: aizšļūdē (vsk. 2. pers.), aizšļūdējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizšļūdējot (tag.), aizšļūdēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizšļūdētu
Vajadzības izteiksme: jāaizšļūdē
Aizslīdēt, aizšļūkt (neviļus, negribot).
Avoti: EH