aizšļukt
aizšļukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizšļūku | aizšļūkam | aizšļuku | aizšļukām | aizšļukšu | aizšļuksim |
| 2. pers. | aizšļūc | aizšļūkat | aizšļuki | aizšļukāt | aizšļuksi | aizšļuksiet, aizšļuksit |
| 3. pers. | aizšļūk | aizšļuka | aizšļuks | |||
Pavēles izteiksme: aizšļūc (vsk. 2. pers.), aizšļūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizšļūkot (tag.), aizšļukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizšļuktu
Vajadzības izteiksme: jāaizšļūk
Šļūkot, slīdot aizkļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šajā brīdī kaimiņu meitene aizšļūk kaut kur otrajā plānā un visa uzmanība tiek pievērsta Metjū varonim , līdz ar to filma tikpat labi varēja saukties
- Un ar šitādiem, pie notekām pieskrūvētiem dzelzīšiem tā konstrukcija aizšļuks prom.
- pateikt savu negatīvo viedokli un " aizšļukt".. protams.
- Tādā veidā papildus ieliktnītis nevar nekur aizšļukt un ērti lietot arī tiem, kuriem pārtīšana jāveic pa retam izpalīdzot vecākiem.
- Tādā veidā papildus ieliktnītis nevar nekur aizšļukt un ērti lietot arī tiem, kuriem pārtīšana nav tik ierasta lieta un tā jāveic pa retam izpalīdzot vecākiem.