aiztriept

Lietojuma biežums :

aiztriept 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Triepjot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt, aiztaisīt (parasti spraugu, caurumu u. tml.).

1.1.nepabeigtas darbības nozīme Triept ciet.

2.sarunvaloda Aiziet, aizbraukt.

Avoti: LLVV, SLG

Korpusa piemēri