sabrukt
Lietojuma biežums :
sabrukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Sagāzties un pārvērsties drupās; sagrūt1; arī brūkot nonākt avārijas stāvoklī.
1.1.pārnestā nozīmē Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
1.2.pārnestā nozīmē Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju); neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par planiera, iecerēm).
2.jomas: fizika, ķīmija; parasti formā: trešā persona Sadalīties (par vielu, tās elementārdaļiņām, to saistījumu).
3.Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz pārdzīvojuma, sāpēm u. tml.), nokrist, nogāzties (piemēram, pie zemes, uz ceļiem); saļimt.
3.1.Kļūt ļoti slimam (par ķermeņa dalām); nonākt galēja novājinājuma, izsīkuma stāvoklī (par veselību, spēkiem).
3.2.Zaudēt psihisku līdzsvaru, nonākt galējā depresijā (aiz smagiem pārdzīvojumiem).
4.Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) — par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem Savienojumā “sabrukt virsū”: strauji uzbrukt (kādam) — par vairākiem, daudziem.
4.1.pārnestā nozīmē Pēkšņi, nenovēršami sarasties (parasti par daudziem darbiem, pienākumiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri