saļimt
Lietojuma biežums :
saļimt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Nespējot noturēties stāvus, kļūt ļenganam un nokrist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
1.1.Kļūt, parasti loti, ļenganam (par ķermeņa daļām).
1.2.Zaudējot stingrumu, noliekties lejup (par augiem, to daļām); tiekot nogrieztam, nokrist.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri