saļimt
saļimt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saļimstu | saļimstam | saļimu | saļimām | saļimšu | saļimsim |
| 2. pers. | saļimsti | saļimstat | saļimi | saļimāt | saļimsi | saļimsiet, saļimsit |
| 3. pers. | saļimst | saļima | saļims | |||
Pavēles izteiksme: saļimsti (vsk. 2. pers.), saļimstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saļimstot (tag.), saļimšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saļimtu
Vajadzības izteiksme: jāsaļimst
1.Nespējot noturēties stāvus, kļūt ļenganam un nokrist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
1.1.Kļūt, parasti loti, ļenganam (par ķermeņa daļām).
1.2.Zaudējot stingrumu, noliekties lejup (par augiem, to daļām); tiekot nogrieztam, nokrist.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tajā brīdī, kad Kalpaks lec pāri grāvim, viņš saļimst.
- Mārtiņu ievainoja kājā, un viņš saļima līdzās smokošajiem gāzes upuriem.
- Tad viņai sāp galva un viņa, kaktā saļimusi, vemj.
- Kad māte toreiz saļima savās mājās, viņai bija 86 gadi.
- Nepaspējis atskatīties vai pat ievilkt elpu, Toms bez skaņas saļima.