sābrs
sābrs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sābrs | sābri |
| Ģen. | sābra | sābru |
| Dat. | sābram | sābriem |
| Akuz. | sābru | sābrus |
| Lok. | sābrā | sābros |
1.vēsturisks Zemnieks, kas (feodālisma laikā Latgalē, arī Krievijā) uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja zemnieka sētu un tīrumus un maksāja pusi feodālās rentes.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Bet nu tā kā latgaļu kāzās, kad sābri sāk ar mietiem kauties.
- — Kas tad nu, sābri?
- Ēku apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā biedrība « Sābri 22».
- Ir Baldones novada pensionāru biedrības « Sābri» valdes locekle.
- Nu viņi būs klāt – Ontans, Anne, viņu sābri Pīters un Mare, un vēl dažs labs.